ES aicina aizsargāt Honkongas autonomiju un nebūt naiviem pret Ķīnas uzvedību

Honkongas un Ķīnas karogi.

FOTO: TINGSHU WANG / REUTERS

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels otrdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) vēlas aizsargāt Honkongas autonomiju, Ķīnai turpinot spiedienu saistībā ar jauno nacionālās drošības likumu, kas, kā bažījas kritiķi, grauj reģiona brīvības.

ES nav naiva attiecībā uz Ķīnas uzvedību starptautiskajā arēnā, sacīja Mišels.

Pekina vēlas, lai Honkongā pēc pērn pieredzētajiem plašajiem protestiem, kas dažkārt kļuva vardarbīgi, tiktu ieviesti jauni likumi nacionālās drošības jomā.

Pastāv bažas, ka šis solis var nozīmēt finanšu centra brīvības beigas, kā arī darīt galu tam, ka Honkonga pieņem pati savus likumus.

"Mums tas ir ļoti svarīgi, ka tiek saglabāts Honkongas augstais autonomijas līmenis," pēc videosamita ar Japānas premjerministru Sindzo Abi sacīja Mišels.

Mēs esam pastāvīgā kontaktā ar Ķīnas varasiestādēm, lai paustu mūsu viedokli, viņš piebilda.

ES iekšienē pastāvošo dažādo nostāju dēļ blokam bijis grūti paust vienotu atbildi uz Ķīnas prezidenta Sji Dziņpina pieaugošo uzstājību.

ES augstais ārlietu pārstāvis Žozeps Borreljs pirmdien sacīja, ka ir vajadzīga "spēcīgāka" stratēģija, mudinot dalībvalstis rast ceļu, lai uzturētu "kolektīvo disciplīnu".

Neraugoties uz sarežģītām nedēļām ES un Ķīnas attiecībās - to gaitā ES divas reizes tika apsūdzēta, ka tā pakļāvusies Pekinas spiedienam -, Mišels uzstāja, ka blokam nav nekādu ilūziju.

"Mēs neesam naivi attiecībā uz Ķīnas uzvedību starptautiskajā līmenī," sacīja Mišels. "Mēs esam pārliecināti - ir būtiski, ka ES vairāk sekmē mūsu vērtības, bet arī vairāk aizsargā mūsu intereses."

ES ārlietu ministri apspriedīsies par Ķīnu kārtējās sarunās piektdien.

Kaut arī pārstāve sakariem ar presi norādīja, ka sankcijas ir daļa no ES diplomātijas "instrumentu kastes", ir ārkārtīgi maz ticams, šādi soļi varētu tikt īstenoti šajā posmā.

Pēdējā laikā Honkongā atkal notiek epidēmijas dēļ pieklusušās protesta akcijas, kas sākās pagājušā gada jūnijā, autonomās pilsētas iedzīvotājiem pieprasot plašāku demokrātiju un tiesības.

Sākotnējais protestu cēlonis bija likumprojekts par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču protesti strauji pārauga kustībā, kas iestājas par demokrātiskām reformām.

Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.

Uz augšu