Liepājas muzejs gatavo izstādi „Zudusī Liepāja Paula Maksa Berči arhīvā”

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Dzīvojamais nams dzirnavu īpašniekam Kristofam Eduardam Knopfam Graudu ielā 47. Pirmais nama projekts, kas apstiprināts 1881. gadā, visticamāk cietis 1896. gada ugunsgrēkā. Jau 1897. gadā ticis pasūtīts un apstiprināts jauns projekts namam Graudu ielā 47. Nama fasāde bija vērsta uz Juliānes (tagad Fr. Brīvzemnieka) ielas pusi un ēkas stūri uzsvēra ar kupolu pārsegts ekers. Šim namam Berči darbos pirmo reizi atrodams īpatnējais logu dekoratīvais pārsegums ar pusloka nišā ietvertu gliemežvāku. Ēka nopostīta 1941. gadā.
Dzīvojamais nams dzirnavu īpašniekam Kristofam Eduardam Knopfam Graudu ielā 47. Pirmais nama projekts, kas apstiprināts 1881. gadā, visticamāk cietis 1896. gada ugunsgrēkā. Jau 1897. gadā ticis pasūtīts un apstiprināts jauns projekts namam Graudu ielā 47. Nama fasāde bija vērsta uz Juliānes (tagad Fr. Brīvzemnieka) ielas pusi un ēkas stūri uzsvēra ar kupolu pārsegts ekers. Šim namam Berči darbos pirmo reizi atrodams īpatnējais logu dekoratīvais pārsegums ar pusloka nišā ietvertu gliemežvāku. Ēka nopostīta 1941. gadā. Foto: Publicitātes foto

No 26. jūnija Liepājas muzejā, Kūrmājas pr. 16/18, būs skatāma Liepājas muzeja krājuma izstāde “Zudusī Liepāja Paula Maksa Berči arhīvā”, kas veltīta izcilā arhitekta Paula Maksa Berči 180. jubilejai.

Pauls Makss Berči (1840—1911) bija Liepājas galvenais arhitekts no 1871. gada līdz 1902. gadam un veidoja pilsētas tēlu tās saimnieciskā uzplaukuma laikā. Joprojām Liepājā ik uz soļa manāms Paula Maksa Berči atstātais mantojums. Viņš vairāk nekā trīsdesmit gadus strādāja par pilsētas arhitektu un šajā laikā radīja ievērojamu skaitu sabiedrisko un privāto celtņu.

Berči arhīvs Liepājas muzejā nonāca 1939. gada 20. septembrī, pateicoties 1935. gadā mirušā Paula Maksa Berči dēla Maksa Teodora atraitnei Klārai Berči, kura pirms repatriācijas uz Vāciju to pārdeva muzejam par 1200 latiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu