Pēc 9.jūnija valdība varēs elastīgāk reaģēt uz Covid-19 ietekmes mazināšanu

FOTO: Valsts kanceleja

Ministru kabinets ceturtdien ārkārtas sēdē atbalstīja ieceri ļaut valdībai elastīgāk reaģēt uz Covid-19 ietekmes mazināšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām 9.jūnijā.

Valdība izskatīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumprojektu, kurā paredzēts tiesiskais ietvars pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas Latvijā.

TM norādīja, ka šā gada 9.jūnijā tiks atcelta ārkārtējā situācija valstī, kas noteica virkni ierobežojošu un aizliedzošu pasākumu, kas bija vērsti uz Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Lai uzturētu sasniegto Covid-19 izplatības ierobežošanā un pasargātu sabiedrību no atkārtota Covid-19 uzliesmojuma, TM uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt piesardzību, tai skaitā ievērot fizisku distancēšanos un novērst cilvēku pārmērīgu pulcēšanos.

TM atzina, ka epidemioloģiskās drošības nolūkā šobrīd visus ierobežojumus, kas noteikti sakarā ar Covid-19 izplatību, nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām. Ņemot vērā Covid-19 izplatības mainīgo un grūti paredzamo raksturu, TM ieskatā, Saeimai likuma līmenī būtu jāizšķir tikai būtiskākie jautājumi, ietverot pienācīgu deleģējumu Ministru kabinetam elastīgi reaģēt, apkarojot Covid-19 slimības izplatību.

Vienlaikus ministrija piebilda, ka gadījumā, ja nākotnē epidemioloģiskā situācija tomēr būtiski pasliktinās, var rasties nepieciešamība atkārtoti izsludināt ārkārtējo situāciju.

No valdībā atbalstītā likumprojekta mērķa izriet, ka ir jāatjauno vispārējā tiesiskā kārtība pēc ārkārtējās situācijas noteiktā termiņa beigām. Likumprojekts nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

No regulējuma izriet, ka, nosakot nepieciešamo pasākumu kopumu, tiek piemēroti trīs vispārējie principi. Pirmais princips ir cilvēktiesību ierobežošanas minimizēšana, kad personu tiesības tiek ierobežotas tikai tad, ja nav citu alternatīvu pasākumu, kas efektīvi aizsargā sabiedrības veselību un drošību. Otrs princips paredz sabiedrības veselības apdraudējuma mazināšanu, kad piesardzības pasākumi tiek noteikti, izvērtējot Covid-19 infekcijas izplatības draudus Latvijā un ārvalstīs. Trešais princips paredz publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu pieejamību, proti, piesardzības pasākumi nedrīkst liegt pakalpojumu pieejamību vispār, to ierobežošana ir pieļaujama tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai.

Likumprojekts arī paredz, ka valsts institūcijas iespēju robežās turpina sniegt pakalpojumus attālināti, atjaunojot pakalpojumu saņemšanu klātienē tikai gadījumos, ja tos nav iespējams sniegt attālināti.

Likumprojektā arī paredzēts, ka Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai to draudu gadījumā epidemioloģiskās drošības nolūkos Ministru kabinets varēs noteikt pulcēšanās ierobežojumus, kā arī ierobežojumus pārvadājumu, izglītības procesa organizēšanas, sporta un citās jomās.

No likumprojekta arī izriet, ka izglītības iestāžu akreditācija, kā arī izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšana tiek pagarināta līdz 2020.gada 31.decembrim.

Likumprojektā arī iekļauti īpašie nosacījumi tiesu sistēmas, valsts un pašvaldību iestāžu darbībai un pakalpojumu saņemšanai, kriminālsodu izpildes īpašie nosacījumi, kā arī sociālo un veselības pakalpojumu nodrošināšanas nosacījumi.

Likumprojektā arī paredzēts sods par likuma un Ministru kabineta noteikumos paredzēto izolācijas vai karantīnas vai pulcēšanās ierobežojuma neievērošanu. Šādos gadījumos varēs piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit eiro līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai - no 140 eiro līdz 5000 eiro.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzīmēja, ka koronavīruss sabiedrībai nodara daudzveidīgu kaitējumu, gan veselībai, gan ekonomikai. Tādēļ pašreizējā brīdī ierobežojumi jāatceļ gudri, droši un ātri. "Mūsu tiesību sistēmā pastāv varu dalījums un garantētas brīvības, mums jāsper nākamais solis un jāpieņem jauns likums, kas nodrošinās tiesisko stabilitāti un sabiedrības veselības drošību arī pēc tam, kad valstī varēs atcelt ārkārtējo situāciju," sacījis ministrs.

Bordāns arī atzīmējis, ka visus sakarā ar Covid-19 izplatību saistītos ierobežojumus nav iespējams atcelt uzreiz līdz ar ārkārtējās situācijas beigām. Attiecīgi viņš norādījis, ka atsevišķiem ierobežojumiem būs nepieciešams pārejas laiks. Tāpēc jaunajā likumā noteikti privātpersonu tiesību samērīgi ierobežojumi un sabiedrības interesēm atbilstošs valsts institūciju darbs saistībā ar Covid-19 izplatību. "Mūsu kopīgais mērķis - kļūt ekonomiski aktīviem un nodrošināt sabiedrības veselības drošību. Iziesim no krīzes atbildīgi," teicis Bordāns.

Gala lēmumu par minēto likumprojektu pieņems Saeima

Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs likums "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību".

Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija no marta vidus līdz 9.jūnijam.

Uz augšu