Arī pēc ārkārtējās situācijas epidemioloģisku aizdomu gadījumā uz personu varētu attiecināt klātienes darba vai mācību ierobežojumus

Cilvēki parkā.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Beidzoties ārkārtējai situācijai valstī, epidemioloģisku aizdomu gadījumā uz personu joprojām varētu attiecināt klātienes darba vai mācību ierobežojumus, liecina ceturtdienas valdības sēdē atbalstītais likumprojekts.

Ar izmaiņām Epidemioloģiskās drošības likumā tiktu noteikts, ka arī pēc ārkārtējās situācijas nepieciešamības gadījumā var ne tikai ierobežot vai aizliegt kāda profesionālo darbību, bet arī ierobežot vai apturēt personu piedalīšanos mācību procesā.

Kā skaidro attiecīgo likuma normu izstrādātāji, Covid-19 radītā ārkārtējā situācija ir parādījusi to, ka arī personai, kura neslimo ar Covid-19 vai citu infekcijas slimību, kā arī nav Covid-19 kontaktpersona, tomēr var rasties nepieciešamība noteikt darba vai izglītošanās ierobežojumus. Šajā gadījumā tiek runāts par personām, kuras ārkārtējās situācijas laikā ieradās no ārzemēm, jo pastāvēja epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka šīs personas uzturējās paaugstinātos inficēšanās riska apstākļos un tādēļ tām bija iespēja inficēties.

Vienlaikus bīstamas infekcijas slimības gadījumā kontaktpersonas vai personas, par kurām ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka tās ir atradušās paaugstinātos inficēšanās riska apstākļos, varēs nodarbināt tikai attālināti.

Ar šīm izmaiņām, rodoties sabiedrības veselības apdraudējumam infekcijas slimības izplatīšanās gadījumā, būtu iespējams noteikt stingrākas prasības tām personām, kuras tiek nodarbinātas darbos, kas ir saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai.

Kā preses konferencē skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP), grozījumi minētajā likumā ļaus epidemiologiem arī pēc ārkārtējās situācijas ievākt un strādāt ar informāciju par inficētajiem un to kontaktpersonām. Ar izmaiņām Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) tiks piešķirtas tiesības atzīt noteiktu infekciju par bīstamu, ja to nosaka Pasaules Veselības organizācija, un pakļaut to reģistrācijai un kontrolei.

Tāpat šo izmaiņu rezultātā arī turpmāk SPKC varēs uzlikt par pienākumu personām pašizolēties, ja tas ir nepieciešams.

Likumprojektā paredzēts, ka pašizolēšanos un izolēšanu varēs veikt arī uzturēšanās vietā, piemēram, sociālās aprūpes centrā, ieslodzījuma vietā vai viesnīcā. Ar uzturēšanās vietu saprot arī karavīru dienesta izpildes vietu.

Epidemioloģiskās drošības likums tiktu papildināts arī ar pašizolācijas nosacījumiem personām, par kurām ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka tās atradušās paaugstinātos inficēšanās riska apstākļos, kas ir līdzīgi kontaktpersonām noteiktajiem pašizolācijas nosacījumiem. Šajā gadījumā tiek domāts par personām, kuras ir ieradušās no tām valstīm, kuras SPKC tīmekļa vietnē ir norādītas kā valstis, kurās konstatēta infekcijas slimība.

Ar šīm izmaiņām tostarp tiktu precizēti soda apmēri par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu.

Sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets arī būtu tiesīgs noteikt ierobežojumus ceļošanai un pārvadājumiem uz valstīm, kuras iekļautas SPKC publicētajā valstu sarakstā, kurās konstatēta tāda infekcijas slimību, tai skaitā bīstamo infekcijas slimību, izplatīšanās, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu.

Vienlaikus, lemjot par šādu ierobežojumu noteikšanu, Ministru kabinetam būs pienākums izvērtēt samērīgumu un noteikt tos minimālajā nepieciešamā apmērā minimāli nepieciešamajā laika periodā.

Šis likums būtu piemērojams arī citu slimību parādīšanās gadījumā, atzīmēja ministre.

Minētās izmaiņas, kas izriet no 2020.gada 12.marta Ministru kabineta rīkojuma "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" un citiem ar ārkārtējo situāciju saistītiem normatīvajiem aktiem, tiktu iestrādātas Epidemioloģiskās drošības likumā. Par šīm izmaiņām vēl jābalso Saeimā.

Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija no marta vidus līdz 9.jūnijam.

Uz augšu