Atbrīvošanās no liekā ķermeņa apmatojuma jau izsenis saistās ar sievišķību, "ideālā ķermeņa" jēdzienu, tomēr mūsdienās aizvien biežāk sabiedrībā tieši neskūšanās tiek pārvērsta par personības spēka pazīmi. Kā tas viss sākās un kāpēc sievietes to dara?

...jo gludāka, jo labāka!

Atbrīvošanās no liekā ķermeņa apmatojuma bija pazīstama jau akmens laikmetā. Tālāk Senajā Ēģiptē, Antīkajā Grieķijā un varenajā Romā skūšanās kā skaistuma procedūra turpinājās.

Ēģiptiešu sievietes un vīrieši skūšanās ziņā ievēroja vienlīdzību - lai visi atbilstu skaistuma standartiem, vajadzēja atbrīvoties no visa liekā apmatojuma. Neaiztiktas tika atstātas tikai uzacis, kuras nodzina vien sēru gadījumos. 

FOTO: AFP / Scanpix

Zināms, ka antīkajos laikos sievietes to darīja pietuvināti pat depilācijas metodei, izmantojot bišu vasku un jūras gliemežvāku asās malas. 

Šajos iepriekšējos laika posmos, kā raksta Viktorija Šerova rakstā "Matu enciklopēdija: kultūras vēsture", matu nodzīšana vai izraušana, galvenokārt, tika uzskatīta par veidu, kā uzturēt ķermeni tīru.

Senie romieši to saistīja arī ar statusu: jo gludāka bija āda, jo tīrāka, koptāka un, protams, bagātāka personība. Romietes sāka skūties jau pubertātes pašā sākumā.

FOTO: AFP / Scanpix

Persijā matu un uzacu noskūšana bija pieaugušas sievietes, kura gatava laulībām, pazīme.

Austrumos apmatojumu noņemšanai no sejas izmantoja speciālus diegus un tehniku. Šī tradīcija turpinās arī mūsdienās.

FOTO: AFP/SCANPIX

Citviet - auglības zīme

Ķīnā ķermeņa apmatojums jau sen tika uzskatīts par normālu, tāpēc arī mūsdienās tur sievietes saskaras ar daudz mazāku sociālo spiedienu skūties.

Piemēram, Korejā kaunuma matus aizvien uzskata par auglības un seksuālās veselības pazīmēm.

Pat mūsdienās dažām korejiešu sievietēm tiek veikta kaunuma matu transplantācija, lai jau saviem esošajiem pievienotu papildus kaunuma matiņus.

Arī eiropieši ne vienmēr bijuši apsēsti ar gludu ādu bez matiem. Viduslaikos piedienēja, ka labi audzinātas katolietes ļaus saviem matiem augt kā sievišķības izpausmei, vienlaikus turot tos noslēptus zem apģērba.

Seja bija vienīgā vieta, kur mati tika uzskatīti par neizskatīgiem: 14. gadsimta dāmas noskuva matus no pieres, lai atsegtu matu augšanas līniju un piešķirtu izteiksmīgāku sejas ovālu.

Bet uzacu noskūšana par modes lietu Anglijā kļuva 1558. gadā, kad pie varas nāca Anglijas karaliene Elizabete I. 

FOTO: AFP / Scanpix

Pat Darvins saka, ka nav smuki!

Līdz 18. gadsimta beigām Eiropas un Amerikas sievietes matu noņemšanu aizvien neuzskatīja par būtisku. Lai gan, kad 1760. gadā Francijas bārddzinis Žaks Perets izgudroja pirmo vīriešu skuvekli, arī dažas sievietes sāka skūties.

Tikai 19. gadsimta beigās sievietes abās Atlantijas okeāna pusēs sāka matu noņemšanu padarīt par neatņemamu viņu skaistumkopšanas rutīnas sastāvdaļu. 

Darvina dabiskās atlases teorija (grāmatā "Descent of a Man", 1871) ķermeņa apmatojumu saistīja ar "atgriešanos pie primitīvajiem senčiem.

Angļu dabaszinātnieks savos darbos ieteica samazināt ķermeņa apmatojumu, lai parādītu, kā cilvēka ķermenis ir attīstījies un ir seksuāli pievilcīgs.

Sieviešu "nepieciešamība"

20. gadsimta pirmajās desmitgadēs, mainoties modei un parādoties kleitām bez piedurknēm, skūšanās atkal kļuva populāra. 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by ClassicVivaciousLadies (@classicvivaciousladies) on

1915. gadā izdevums "Harper's Bazaar" bija pirmais sieviešu žurnāls, kas rīkoja kampaņu, kas bija veltīta padušu matu noņemšanai, nosaucot to par "sieviešu nepieciešamību".

Tajā pašā gadā vīriešu skūšanās uzņēmums "Gillette" laida klajā pirmo skuvekli "Milady Décolletée", kas tika tirgots speciāli sievietēm.

Tās sludinājumā bija rakstīts: "Skaists tualetes galdiņa papildinājums, kas atrisina mulsinošu personisku problēmu."

Neilona zeķu trūkums, "Playboy" un feminisma vilnis

30. un 40. gados neilona zeķu trūkums Otrā pasaules kara dēļ nozīmēja, ka arvien vairāk amerikāņu sieviešu sāka skūt kājas. Bikini ieviešana ASV 1946. gadā arī lika skūšanās uzņēmumiem un patērētājām pievērsties bikini zonas sakopšanai.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Ponte Allegra (@ponteallegra) on

Piecdesmitajos gados ķermenis, kas atbrīvots no liekā apmatojuma, jau bija seksualitātes standarts - par to parūpējās izdevums "Playboy", kas parādījās kioskos 1953. gadā.

FOTO: AFP / Scanpix

Pirmā "Playboy" izdevuma modele bija neviena cita, kā Merilina Monro, un viņa iekšlapās bija gluži kaila!

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by 卄🧿ㄥㄥㄚ (@holly_golightlee) on

Tomēr jau pēc nepilniem desmit gadiem uzausa hipiju ēra un feminisma vilnis, kas sludināja būt tuvāk dabai, arī atlaižot ķermeņa apmatojumu.

Ķermeņa apmatojums kļuva arī par vienlīdzīgu tiesību simbolu un vairs nešķita neglīts. 

Attīstoties tirgum un saskatot iespēju nopelnīt uz jaunajiem izgudrojumiem, ar ko atbrīvoties no liekā apmatojuma, jau atkal tika reklamēti gludi, tīri skūti sieviešu ķermeņi. 

Ķermeņa mati - brīva izvēle!

Interesanti, ka mūsdienās reklāmas iekaro tirgu pretēji. Piemēram, skūšanās piederumu uzņēmums "Billie" tieši reklamē izvēles ideju. Proti, tā vietā, lai parādītu perfekti gludi skūtos modeļu ķermeņus, kas raksturīgi sieviešu skūšanās reklāmām, kampaņās tika attēlotas dažādas sieviešu grupas, kuras pat žāvē un ķemmē savas paduses vai guļ pludmalē bikini ar acīmredzamu apmatojumu.

Noskaties video!

"Mēs gribējām atzīt, parādīt, ka sievietēm ir ķermeņa apmatojums un pateikt, ka skūšanās ir viņas izvēle. Ja vēlaties saglabāt ķermeņa apmatojumu, mēs to svinam! Un, ja vēlaties to noņemt, arī tas ir lieliski," par savām aktivitātēm runā "Billie" pārstāvji.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Billie (@billie) on

Raksta sagatavošanā izmantots CNN materiāls "Why women feel pressured to shave"