EM: Latvijas IKP šogad varētu samazināties par 8% (2)

Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību joprojām ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši vīruss turpinās izplatīties Eiropā un pasaulē, norādīja EM.

Ekonomika pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem varētu atgriezties gada beigās vai 2021.gada sākumā, prognozēja EM.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem IKP šī gada pirmajā ceturksnī bija par 1,5% mazāks nekā pirms gada. Lai arī Covid-19 ietekme uz tautsaimniecību iezīmējās vien marta vidū, kopējā ekonomikas sabremzēšanās pirmajā ceturksnī bija gaidāma, norādīja EM.

Šogad janvārī-martā būtiski samazinājies mājsaimniecību patēriņš - tas bija par 4,5% mazāks nekā pirms gada. To pamatā noteica Covid-19 ierobežojumu dēļ izdevumu samazināšanās transportam, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem. 

Savukārt investīcijas pirmajā ceturksnī bija par 5,7% lielākas nekā pirms gada. Pieaugumu noteica kāpums mājokļu un ēku būvniecībā par 11,4%, kā arī ieguldījumu palielinājums intelektuālā īpašuma produktos par 1,2%. Turpretim ieguldījumi mašīnās un iekārtās pirmajā ceturksnī bija par 1,6% mazāki nekā pirms gada. 

EM uzsvēra, ka, neraugoties uz Covid-19 izplatību Latvijas eksporta tirgos un kavējumiem izejvielu piegāžu ķēdēs, preču un pakalpojumu eksports pirmajā ceturksnī pieauga par 3%. Kāpumu noteica preču eksporta pieaugums par 7,3%. Savukārt pakalpojumu eksports pirmajā ceturksnī bija par 7,4% mazāks nekā pirms gada. To lielā mērā ietekmēja ierobežojumi starptautiskajā transportā un ceļotāju plūsmu apstāšanās, skaidroja ministrija. 

Arī nozaru griezumā attīstības tendences ir ļoti atšķirīgas, informēja EM. Strauju kāpumu pirmajā ceturksnī piedzīvoja būvniecības nozare. To pamatā noteica labvēlīgie laikapstākļi - siltās ziemas dēļ nesezonas laikā nozares apjomi pieauga par 14,9%, salīdzinot ar 2019.gada pirmo ceturksni. Izaugsme pirmajā ceturksnī bija vērojama arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, komercpakalpojumos, operācijās ar nekustamo īpašumu, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, it īpaši veselības aprūpē. 

Neliels kritums gada pirmajos trīs mēnešos bija vērojams apstrādes rūpniecībā - par 1,2%. Tiesa, tendences apakšnozarēs ir ļoti dažādas, skaidroja EM. Piemēram, pieaugums vērojams pārtikas rūpniecībā, būvmateriālu ražošanā, metālapstrādē un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē. Savukārt apjomi samazinājušies lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē - kokapstrādē, kā arī vieglajā rūpniecībā, mašīnu un iekārtu ražošanā. Neliels samazinājums pirmajā ceturksnī bija arī tirdzniecības nozarē, ko pamatā noteica vairumtirdzniecības apjomu kritums. Mazumtirdzniecība pirmajā ceturksnī gada griezumā pieauga par 2,6%. 

Lielākais kritums šogad pirmajā ceturksnī bija transporta un uzglabāšanas nozarē - par 9,6%. Būtisko samazinājumu noteica gan naftas produktu un ogļu tranzīta samazināšanās no Krievijas, kā arī martā ieviestie Covid-19 ierobežojumi, kas būtiski ietekmēja gan aviācijas, sauszemes transporta un dzelzceļa uzņēmumus, skaidroja EM. 

Tāpat Covid-19 ietekmē izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs sniegtie pakalpojumi samazinājās par 6,8% (izmitināšanā - par 13,4% un ēdināšanā - par 4,3%), bet mākslas un atpūtas nozarē - par 8,4%. Vērā ņemams kritums pirmajā ceturksnī bija arī informācijas un komunikāciju pakalpojumos (par 6,3%), ko galvenokārt ietekmēja telekomunikāciju pakalpojumu samazinājums par 15,8%. 

EM norādīja, ka Latvijā Covid-19 negatīvā ietekme aprīlī - maijā izteikti redzama tūrismā, restorānu un ēdināšanas sektorā, aviotransportā, pasažieru pārvadājumos, izklaides nozarēs un pakalpojumu sektorā kopumā. 

"Tas liecina, ka ekonomikas kritums otrajā ceturksnī būs krietni lielāks. To apstiprina elektroenerģijas patēriņš, darījumi ar norēķinu kartēm, degvielas patēriņš, nozaru un uzņēmumu konjunktūras apsekojumi un citi rādītāji," informēja EM.