ES: Sankciju noteikšana Ķīnai nav atrisinājums Honkongas krīzei

Honkonga

FOTO: Pixabay

Ķīnas centieni uzspiest Honkongai nacionālās drošības likumu ir kaitējušas Eiropas Savienības (ES) attiecībām ar Pekinu, tomēr sankciju noteikšana krīzi neatrisinās, piektdien norādīja ES augstais ārlietu pārstāvis Žozeps Borreljs.

"ES pauž nopietnas bažas par soļiem, ko Ķīna spērusi 28.maijā, kas neatbilst tās starptautiskajām saistībām," izsakoties 27 ES dalībvalstu vārdā, norādīja Borreljs.

"ES attiecības ar Ķīnu ir balstītas abpusējā cieņā un uzticībā. Šis lēmums vēl vairāk liek apšaubīt Ķīnas vēlmi ievērot savas starptautiskās saistības," pēc sarunām ar ārlietu ministriem sacīja ES augstākais diplomāts.

Vaicāts, vai Brisele varētu draudēt ar sankcijām pēc tam, kad Ķīnas parlaments apstiprinājis jauno likumu, Borreljs sacīja: "Es uzskatu, ka sankcijas nav ceļš, kā atrisināt problēmas ar Ķīnu."

Ķīnas plāns uzspiest Honkongai jaunu nacionālās drošības likumu ir tiešs Pekinas starptautisko saistību pārkāpums, vēl ceturtdien brīdināja Lielbritānija, ASV, Kanāda un Austrālija.

"Ķīnas lēmums uzspiest Honkongai jaunu nacionālās drošības likumu ir tiešā konfliktā ar tās starptautiskajām saistībām atbilstoši juridiski saistošās, ANO reģistrētās Ķīnas-Lielbritānijas kopīgās deklarācijas principiem," teikts četru sabiedroto kopīgajā paziņojumā.

"Ierosinātais likums apdraud principa "viena valsts, divas sistēmas" pamatu," teikts paziņojumā, atgādinot par Honkongas īpašo statusu Ķīnas sastāvā atbilstoši nosacījumiem, uz kādiem Lielbritānija 1997.gadā nodeva Honkongu Ķīnai.

Jau ziņots, ka Ķīnas parlaments ceturtdien apstiprināja pretrunīgi vērtēto nacionālās drošības likumu par Honkongu.

Likumprojekts izprovocējis jaunus protestus Honkongā, kur liela daļa sabiedrības uzskata šādu Honkongas likumdevēju sapulces apiešanu par aizvainojumu Honkongas autonomijai.

Likumprojekts paredz sodus par darbībām, kas uzskatāmas par draudu nacionālajai drošībai un var apdraudēt Ķīnas varu Honkongā.

Pekina arī varēs atvērt Ķīnas aģentūru filiāles Honkongā, lai apspiestu vardarbīgus protestus un aktivitātes, ko Pekina uzskata par ārvalstu iejaukšanos.

Likumprojekts pieņemts Ķīnas Nacionālā tautas kongresa ikgadējā sesijā, taču kongresam faktiski ir tikai dekoratīva loma, bet patiesie politikas veidotāji ir Ķīnas Komunistiskās partijas līderi.

Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.

Pagājušajā nedēļā nacionālās drošības likumprojekts par Honkongu izraisīja jaunus protestus Honkongā, kur kritiķi un cilvēktiesību aktīvisti bažījas, ka tas tiks izmantots politisko disidentu apspiešanai.

Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji svētdien sacīja, ka nacionālās drošības likumprojekts par Honkongu ir kļuvis Ķīnai par "steidzamu prioritāti", jo Honkongā esot vērojama pārmērīga ārvalstu iejaukšanās un honkongieši traucē vietējās valdības mēģinājumus pieņemt savus likumus.

Honkongu pērn satricināja masu protesti, kuru sākotnējais cēlonis bija likumprojekts par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču protesti strauji pārauga plašākā kustībā, kas iestājas par demokrātiskām reformām.

Kritiķi sagaida, ka pēc nacionālās drošības likumprojekta par Honkongu pieņemšanu protesti atkal pieņemsies spēkā.

Uz augšu