Pēdējos mēnešos liela daļa pasaules iedzīvotāju ir pavadījuši lielāko daļu laika savos mājokļos, aizmirstot par gaisa kvalitāti iekštelpās. Augi ir efektīvs veids, kā uzlabot telpu mikroklimatu, taču kuri no tiem būs visvērtīgākie?
Par telpaugu gaisa filtrācijas iespējām NASA veica pētījumu tālajā 1989. gadā, taču pēc tā rezultātiem Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija vadās arī šodien. Pētījuma ietvaros tika analizēti 12 telpaugi, kas pēcāk tika sarindoti pēc to spējām visefektīvāk attīrīt gaisu no dažāda veida toksīniem slēgtos apstākļos.
Toksiskas vielas gaisā
Līdz ar putekļiem un baktērijām gaisā ir atrodami vairāki komponenti, kas bojā gaisa kvalitāti un rada kaitējumu cilvēkam:
Trihloretilēns – ķīmisks savienojums, kas ir atrodams tintē, lakās un šķīdinātājos. Īslaicīga saskare ar trihloetilēnu cilvēkam izraisa galvassāpes, reiboni, sliktu dūšu un vemšanu.
Formaldehīds – gāze ar izteikti ķīmisku smaku, taču to izmanto arī plastmasas maisiņu, virtuves dvieļu, salvešu, saplākšņu, audumu, paklāju, līmju un apdares materiālu ražošanā. Formaldehīds ir indīga, kodīga un kancerogēna viela, kas ārkārtīgi bieži ir sastopama iekštelpās.
Benzols – šo vielu visai plaši izmanto plastmasas, gumijas, medikamentu un līmes ražošanā. Arī benzols ir ārkārtīgi toksiska un kancerogēna viela.
Ksilols - atrodams printera krāsā, gumijas izstrādājumos, krāsās un cigarešu dūmos. Jau īslaicīga saskare ar ksilolu var radīt elpceļu kairinājumu, reiboni un galvassāpes, bet ilgtermiņā tas negatīvi ietekmē sirds, aknu un nieru veselību.
Amonjaks – sastopams logu tīrāmajā līdzeklī, grīdu lakās un augu minerālmēslojumā. Īslaicīga saskare var radīt elpceļu un acu kairinājumu.
NASA pētījumā noskaidroja, ka jaudīgākie telpaugi ir:
- Krizantēmas
- Spatifīlas
- Dracēnas
- Līdakaste
- Parastā efeja
- Gerberas
- Dāmu palma jeb augstais rapis
- Bendžamina fikuss
- Bambusa palma
- Aglonēmas
- Pušķu hlorofīts
- Papardes