Ārkārtas situācija mainījusi Baltijas iedzīvotāju attieksmi pret pensijām

FOTO: Paula Čurkste / LETA

Ārkārtas situācija ir ietekmējusi Baltijas valstu iedzīvotāju attieksmi pret nākotnes pensijām - 32% Latvijas, 30% Lietuvas un 41% Igaunijas iedzīvotāju atklāj, ka tagad pensiju 2. līmeni novērtē augstāk nekā pirms ārkārtas situācijas, turklāt 15% Latvijas, 12% Igaunijas un 8% Lietuvas iedzīvotāju ir nolēmuši sākt veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī, liecina "Luminor" aptaujas dati.

Aptaujas rezultāti atklāj, ka ārkārtējā situācija ir ietekmējusi cilvēku attieksmi pret pensijām. Latvijā 32% iedzīvotāju tagad pensiju 2. līmeni vērtē augstāk nekā pirms Covid-19, īpaši tas raksturīgs jaunākiem cilvēkiem vecumā no 23 līdz 34 gadiem (39%), tikmēr iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem ir negatīvāk noskaņoti.

Būtiskākais faktors, kas ietekmē iedzīvotāju attieksmi, ir viņu ienākumu līmenis - aptaujas dati liecina, ka augstāk pensiju 2. līmeni vērtē cilvēki ar vidējiem (601-900 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli) vai augstiem (virs 900 eiro) ienākumiem. Latvijā 39% cilvēku ar vidējiem ienākumiem un 34% cilvēku ar augstiem ienākumiem tagad vairāk novērtē pensiju 2. līmeni, taču Igaunijā arī šie rādītāji ir aptuveni par 10 procentiem augstāki.

"Kopumā redzam, ka daudziem šī sarežģītā situācija ir devusi iespēju mācīties un meklēt risinājumus, kā turpmāk pārdomāti uzlabot savu finansiālo situāciju. Liela daļa sabiedrības ir sapratusi, cik svarīga ir līdzekļu rezerve neparedzētiem dzīves gadījumiem. Interesanti, ka, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir lielākais īpatsvars to cilvēku, kas pēdējo mēnešu laikā nolēmuši sākt veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī, turklāt vairums no tiem ir jauni cilvēki," saka "Luminor" pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

"Aptaujas rezultāti atklāj, ka pēdējo divu mēnešu laikā visvairāk ienākumi samazinājušies tieši iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem līdz 600 eiro mēnesī. Šī ir sabiedrības grupa, kurā gandrīz trīs ceturtdaļas nesaskata 2. pensiju līmeņa jēgu, lai gan cilvēkiem ar maziem ienākumiem būtu īpaši svarīgi domāt par uzkrājumiem nākotnei, tostarp pensijai," skaidro pensiju eksperte.

Iedzīvotāju attieksmi pret pensiju 2. līmeni Latvijā būtiski uzlaboja arī no šī gada ieviestā iespēja mantot pensiju 2. līmeņa kapitālu - šis solis palielināja iedzīvotāju uzticību un vēlmi tajā piedalīties, uzsver Dobrovoļska. Viņa noteikti iesaka izmantot iespēju izvēlēties, kurš mantos jūsu uzkrāto pensiju, taču pirms tam iesaka arī noskaidrot, cik liela ir uzkrātā summa, kas to pārvalda un kāds ir pārvaldīšanas rezultāts. 

Aptauja tika veikta 2020.gada maijā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, aptaujājot 1618 respondentus vecumā no 23 līdz 59 gadiem.

Uz augšu