Koru un deju kolektīvi pakāpeniski atsāk mēģinājumus

Kolektīva mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis

FOTO: publicitātes

Koru un deju kolektīvi pakāpeniski atsāk mēģinājumus, ievērojot sanitārā protokola prasības, pastāstīja aptaujātie koru un deju kolektīvu vadītāji.

Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" jauniešu kora "Balsis"mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis pavēstīja, ka pirmais kora mēģinājums notiks piektdien. Plānots, ka koris mēģinās divas grupās, kur katrā būs aptuveni 25 dalībnieki.

"Pieļauju, ka ne visi koru kolektīvi atsāks mēģināt, tomēr mēs to darīsim. Ja kāds korists nevēlēsies piedalīties, arī tas ir saprotami, jo valstī ir noteikta ārkārtējā situācija. No šodienas mēs atkal varam strādāt un satikt viens otru,"

pauda Teterovskis, norādot, ka ārkārtējās situācijas laikā koris mēģināja attālināti.

Ints Teterovskis

FOTO: LETA

Runājot par pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšanu un atļauju amatierkolektīviem atsākt mēģinājumus, Teterovskis pauda viedokli, ka šādām izmaiņām vajadzēja būt spēkā jau maijā, kad valdība lēma atļaut rīkot pasākumus, kuros piedalās līdz 25 cilvēki. Viņaprāt, valdība ir pieņēmusi pareizo lēmumu, jo savā ziņā vienīgā no aprites izslēgtā grupa esot bijusi palikusi koru kolektīvi.

"Maijā varēja novērot paradoksālu situāciju - mēģināt nevarēja, bet uzstāties varēja. Bija dīvaina sajūta, skatoties televizora ekrānā uz citu jomu kolēģiem, kuri uzstājās un muzicēja, bet mēs to darīt nevarējām," situāciju vērtēja Teterovskis.

Kora mākslinieciskais vadītājs norādīja, ka mēģinājumi notiks kultūras centrā "Mazā ģilde". Ja pirms ārkārtējās situācijas koris mēģināja divas reizes nedēļā, tad, ņemot vērā kolektīvu daudzumu "Mazajā ģildē", visai ticami, ka tagad nodarbības notiks tikai vienreiz nedēļā.

"Es kori dalīšu divās grupās. Starp mēģinājumiem būs starpbrīdis, kad varēs izvēdināt telpas un veikt citus pasākumus, kas noteikti sanitārajā protokolā. Nodarbības būs īsākas, jo tādus mēģinājumus, kādi tie bija iepriekš, patlaban nav iespējams noorganizēt," teica Teterovskis.

"VEF Kultūras pils" jauktā kora "Dzīne" mākslinieciskais vadītājs Aivars Gailis pavēstīja, ka viņa kora mēģinājumiem ir atvēlēta kamerzāle, kas ir pietiekami liela nodarbībām.

Patlaban tiek rēķināts, cik daudz koristi vienlaicīgi varēs atrasties kamerzālē, ievērojot sanitārā protokola prasības. Gailis uzsvēra, ka šī ir pirmā diena, kad ir atļauta mēģinājumu organizēšana, tāpēc vēl notiek sagatavošanās darbi.

"Dzīnes" mākslinieciskais vadītājs neizslēdza iespēju, ka no kora dalībniekiem tiks izveidotas divas grupas. Šobrīd tiek apzināti koristi, kas būtu ar mieru vismaz vienu reizi nedēļā apmeklēt klātienes mēģinājumus. Kolektīvs ir informēts par visiem drošības pasākumiem, kas būs jāievēro.

"Protams, es koristiem sacīju, ka katram pašam ir jāizvēlas - apmeklēt vai neapmeklēt nodarbības, neskatoties uz visiem drošības pasākumiem. Katram pašam ir jāizvērtē sava gatavība. Tomēr var just, ka cilvēki ir noilgojušies pēc klātienes mēģinājumiem," pavēstīja Gailis.

Deju kolektīva "Dancis" mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis sacīja, ka kolektīvs pēc 9. jūnija atsāks treniņstundas, bet ne deju mēģinājumus.

Deju kolektīvu mākslinieciskais vadītājs akcentēja, ka aktuālie ierobežojumi ir spēkā līdz 9. jūlijam, bet pēc tam būs jāgaida jauns valdības rīkojums, kādi ierobežojumi paliks spēkā, kādus - mīkstinās.

"Mēs ceram, ka pēc ārkārtējās situācijas kopā pulcēties varēs vairāk cilvēku. Šodien nav neviena ar jauno koronavīrusu saslimušā. Esam optimisti, ka tā turpināsies arī uz priekšu,"

pauda Juraševskis.

Rolands Juraševskis

FOTO: publicitātes

Ansambļu mākslinieciskais vadītājs pavēstīja, ka viņa vadītajā vidējās paaudzes deju kolektīvā ir aptuveni 30, bet jauniešu - ap 50 dejotāju. Gatavojoties nodarbībām, jāņem vērā, ka studentiem ir sesija, kas notiks attālināti.

"Tāpēc es sazinos ar dejotājiem, lai saprastu, kurš var tikt uz nodarbībām. Nosacījumi paredz, ka dejotājus ir jādala grupās, ko var izdarīt, jo nodarbības notiks vingrošanas zāle, kas ir pietiekami liela," sacīja Juraševskis. Viņš atzina, ka pašlaik vēl ietur mazliet nogaidošu pozīciju, lai saprastu, kā rīkosies citi deju kolektīvi.

Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansambļa "Vektors" vidējās paaudzes deju kolektīva mākslinieciskais vadītājs Uldis Šteins sacīja, ka šobrīd deju ansamblis neplāno atsākt mēģinājumus. Viņa ieskatā, noteikumus ir izstrādājuši cilvēki, kuri "neapjēdz, kā dejošana notiek".

"Ievērojot noteikumus, 100 kvadrātmetru lielajā ansambļa "Vektors" mēģinājumu zālē nodarbību var apmeklēt deviņi cilvēki. Dejotājiem šie noteikumi neko nenozīmē, jo, kā var dejot, ievērojot trīs metru distanci?! Latviešiem dejas ir pāros," sašutis bija Šteins.

Vidējās paaudzes kolektīvā ir apmēram 26 dejotāji, kuri var trīs reizes nedēļā attālināti pildīt vingrinājumus, kas, pēc mākslinieciskā vadītāja teiktā, ir fiziska vingrināšanās, kas nevar aizstāt pilnvērtīgus deju mēģinājumus. Šteins pieļāva, ka dejotāji būs pēdējie, kuriem atcels pulcēšanās ierobežojumus.

Uz augšu