Lietuvā tiesā par spiegošanu Krievijas labā apsūdzēto ekspolitiķi Aļģirdu Palecki (2)

49 gadus vecais Paleckis  līdz ar uzņēmēju Deimantu Bertausku tiek apsūdzēts spiegošanā citas valsts labā, darbojoties organizētā grupā. Savu vainu viņš neatzīst.

Tiesa apmierināja prokurora lūgumu nopratināt apsūdzētos aiz slēgtām durvīm.

Kopš aizturēšanas 2018.gada oktobrī Paleckis atradās apcietinājumā, taču šogad aprīlī tiesa viņam noteica mazāk stingru drošības līdzekli - intensīvo uzraudzību. Viņam jānēsā elektroniskā uzraudzības aproce un jāuzturas mājās, izņemot gadījumus, kad viņam jādodas uz tiesas sēdēm. Paleckim bija arī jāiemaksā 50 000 eiro drošības nauda.

Kā secinājusi Lietuvas Ģenerālprokuratūra, apsūdzētie no 2017.gada februāra līdz 2018.gada oktobrim, darbojoties organizētā grupā ar kādu Krievijas izlūkdienesta darbinieku un citiem Krievijas pilsoņiem, no kuriem vienu tiesa atzinusi par vainīgu 1991.gada 13.janvāra apvērsuma lietā, iespējams, Lietuvā par finansiālu un cita veida atlīdzību vākuši Krievijas izlūkdienestus interesējošu informāciju.

Kā minētā cita veida atlīdzība norādīta palīdzība iedibināt kontaktus ar kādas Krievijas politiskās partijas pārstāvjiem, lai iegūtu finansējumu vienai Lietuvā reģistrētai partijai, kā arī palīdzība izveidot biznesa kontaktus.

Apsūdzētajiem bijis uzdots vākt informāciju par 13.janvāra lietas izmeklētājiem un tiesnešiem, kā arī par citām lietām, kas saistītas ar Krievijas agresiju pret Lietuvu 1990. un 1991.gadā.

Viņiem arī bijis uzdots atrast Lietuvas institūcijās strādājošas personas, kuras par nelikumīgu atlīdzību naudā Lietuvas tiesībsargājošajām iestādēm sniegtu patiesībai neatbilstošu informāciju par 13.janvāra lietā notiesātā Krievijas pilsoņa Jurija Meļa veselības stāvokli, cenšoties panākt, lai viņam apcietinājuma vietā tiek noteikts vieglāks drošības līdzeklis vai atviegloti apcietinājuma apstākļi.

Savukārt portāls "Delfi.lt" aprīlī ziņoja, ka Paleckis Krievijā ticies ar 1991.gada 13.janvāra asiņainajos notikumos iesaistīto bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu un sniedzis liecības lietā pret Lietuvu, vēsta ziņu portāls "Delfi.lt".

Atsaucoties uz prokuratūras informāciju, tas norādīja, ka Golovatovs Paleckim un līdz ar viņu apsūdzētajam uzņēmējam Deimantam Bertauskam samaksājis kopumā 6000 eiro, bet vīzas bez maksas viņiem sarūpējusi Krievijas vēstniecība Viļņā.

Portāla rīcībā esošā informācija liecina, ka Paleckim un Bertauskam bija jāvāc ziņas par 13.janvāra apvērsuma lietu un citām Lietuvas krimināllietām, kas saistītas ar Padomju Savienības agresiju pret Lietuvu 1990. un 1991.gadā. Krievijas pusi interesējusi informācija par 13.janvāra lietas izskatīšanā iesaistītajiem tiesnešiem, prokuroriem un ekspertiem, tai skaitā par viņu dzīvesvietu.

Kā portālu informējuši prokurori, viņu savāktie dati liecina, ka Palecka un Bertauska mērķis bija atjaunot Lietuvas Tautas partijas (LLP) darbību un saskaņā ar vienošanos, ko šis kreisas ievirzes politiskais spēks 2011.gadā noslēdzis ar Krievijas valdošo partiju "Vienotā Krievija", saņemt no tās finansiālu atbalstu ne tikai pašas LLP, bet arī Lietuvas Krievu savienības politiskajai darbībai.

Šis finansējums LLP biedriem būtu palīdzējis startēt Lietuvas pašvaldību un Seima vēlēšanās.

2017.gada februārī Paleckis un Bertausks viesojušies Krievijā, kur tikušies ar trim šīs valsts pilsoņiem - Golovatovu, bijušo "Alfa" virsnieku Eduardu Kruglovu un kādu Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) darbinieku, kura identitāti pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav izdevies noskaidrot.

Pret šiem trim cilvēkiem Lietuvas Ģenerālprokuratūra veic atsevišķu pirmstiesas izmeklēšanu.

Sākotnēji Paleckis un Bertausks plānojuši tikties ar Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāju Konstantīnu Kosačovu un runāt par iespējām atjaunot attiecības ar "Vienoto Krieviju", bet viņiem nav izdevies nodibināt kontaktus ar šīs partijas pārstāvjiem, un tad Paleckis noorganizējis tikšanos ar Kruglovu un Golovatovu, kas notikusi privātā apsardzes uzņēmuma "Alfa-B" ēkā.

Golovatovam viņi lūguši noorganizēt tikšanos ar Kosačovu, kā arī radīt iespējas Krievijā sākt kopīgu uzņēmējdarbību ar Kruglovu un Golovatovu, daļu ieņēmumu paredzot LLP darbības finansēšanai.

Izmantodams šos apstākļus, Golovatovs savervējis Palecki un Bertausku vākt FDD interesējošu informāciju, pretī solot ne tikai tikšanos ar Kosačovu vai citiem "Vienotās Krievijas" pārstāvjiem, bet arī iespēju sākt kopīgu biznesu.

Kā norāda prokurori, Paleckis un Bertausks šos uzdevumus pildījuši, zinot, ka Golovatovs darbojas FDD un ar tā starpniecību - Krievijas Izmeklēšanas komitejas uzdevumā.

Panākta vienošanās, ka vajadzības gadījumā abi lietuvieši sazināsies ar Kruglovu, izmantojot ne tikai tālruņa lietotnes, bet arī pa īpašu e-pasta adresi, ko Paleckis un Bertausks konspirācijas nolūkos izveidojuši kādā Minskas kafejnīcā, savukārt īpaši svarīgu informāciju bijis paredzēts nodot, tikai tiekoties klātienē Maskavā.

Pēc tam Paleckis un Bertausks Krievijā viesojušies vēl vairākkārt. Vienā tikšanās reizē Golovatovs lūdzis sameklēt ieslodzījuma vietu darbiniekus, kuri par atlīdzību naudā varētu izsniegt medicīnisku uzziņu, ka 13.janvāra lietā apcietinātais Krievijas pilsonis Jurijs Meļs, kam vēlāk tika piespriests septiņu gadu cietumsods, ir smagi slims, lai panāktu, ka viņam tiek noteikts mazāk stingrs drošības līdzeklis vai atviegloti apcietinājuma apstākļi.

Šo uzdevumu viņiem neizdevās izpildīt, tomēr, viesojoties Krievijā, viņi turpināja apgalvot, ka attiecīga informācija tiekot vākta.

Prokurori arī noskaidrojuši, ka pēc Golovatova un Kruglova lūguma Paleckis nopratināts kā liecinieks krimināllietā, kas Krievijā uzsākta, lai diskreditētu 13.janvāra apvērsuma lietas prāvu Lietuvā, cenšoties saukt pie atbildības tiesnešus, kuri izskatīja šo lietu, un prokurorus, kuri uzturēja valsts apsūdzību. Savukārt Bertausks šajā Krievijas lietā piekritis sniegt liecības kā slepenais liecinieks ar segvārdu Maksims.

Aļģirds Paleckis dzimis 1971.gadā Šveicē toreizējā padomju diplomāta un vēlākā Eiropas Parlamenta deputāta Justa Vinca Palecka ģimenē. Viņa vectēvs Justs Paleckis 1940.gadā pēc padomju okupācijas tika iecelts par prezidenta pienākumu izpildītāju, tā paša gada augustā viņš kļuva par Lietuvas PSR Augstākās padomes priekšsēdētāju un bija šajā amatā līdz 1967.gadam.

Savulaik Aļģirds Paleckis strādāja Lietuvas Ārlietu ministrijā, bet vēlāk sāka darboties politikā un kļuva par Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas Viļņas nodaļas vadītāju, Viļņas vicemēru un Seima deputātu. 2008.gadā viņš no sociāldemokrātiem tika izslēgts un kļuva par radikāli kreisās organizācijas "Sociālistiskā tautas fronte līderi".

Paleckis ir tiesāts par to, ka publiski noliedzis PSRS bruņoto spēku agresiju pret Lietuvas Republiku. Kādā radiointervijā viņš izteicies, ka 1991.gada janvāra traģisko notikumu laikā Viļņā "savējie šāvuši uz savējiem". Paleckim tika piespriests naudassods.

Kā ziņots, Viļņas apgabaltiesa pērn 27.martā pasludināja spriedumu 13.janvāra lietā, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē, un atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu. Notiesātajiem piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem. Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, jo pārējie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, un viņus tiesā pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau 2018.gadā paziņoja, ka ierosinājusi krimināllietu pret Lietuvas prokuroriem un tiesnešiem, kas strādā ar 13.janvāra lietu, nenosaucot konkrētus vārdus, bet pagājušā gada martā pavēstīja, ka ierosināta krimināllieta pret četriem konkrētiem Viļņas apgabaltiesas tiesnešiem par "tīšu netaisnīga sprieduma pieņemšanu", kā arī pret bijušo Lietuvas prokuroru Simonu Slapšinsku par "Krievijas pilsoņu nelikumīgu kriminālvajāšanu".

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vēl simtiem cilvēku tika ievainoti. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.