Mecenāti Laikmetīgās mākslas muzeja projektu vēlas atdāvināt valstij

FOTO: Zane Bitere/LETA

Mecenāti pabeigto Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) projektu vēlas atdāvināt valstij, cerot, ka Covid-19 krīzes stimulētie ieguldījumi infrastruktūrā ļaus to uzbūvēt, jo pašiem tiem līdzekļu šim nolūkam pašlaik nav, vēsta Latvijas Radio.

Projekts, kuru 2014. gadā par privātiem līdzekļiem apņēmās uzcelt Teterevu fonds un "ABLV Bank" labdarības fonds, iestrēga pēc lēmuma par bankas likvidāciju. Projekta izstrādē jau ieguldīti apmēram 4 miljoni eiro, un starptautiskā konkursā uzvarējušā arhitekta Deivida Adžeja projekts ir gatavs būvniecībai, tāpēc mecenāti iecerējuši projektu atdāvināt valstij. Sadarbībā ar "ABLV Bank" valsts arī kopš 2005.gada veidoja laikmetīgās mākslas kolekciju.

Muzeja fonds nolīga starptautisku "Malcolm Reading" arhitektu atlases kompāniju, kas metu konkursam izraudzījās tikai ārzemju birojus, tā raisot neapmierinātību vietējo arhitektu vidē. Par uzvarētāju kļuva Adžejs, kurš savā piedāvājumā iedvesmojies no Rīgas koka arhitektūras.

Kā informējusi LLMM fonda vadītāja Elīna Vikmane, projektā ieguldītie vairāk nekā 4 miljoni eiro ļāvuši pabeigt projektēšanu, taču rocības uzcelt pašu ēku privātajiem investoriem vairs nav, tādēļ sāktas sarunas ar valsti. Muzeja projekts esot pilnībā pabeigts un saskaņots visās institūcijās, gatavs konkursa sludināšanai.

Mecenāti ir tikušies ar kultūras ministru Nauri Puntuli (VL-TB/LNNK) un pārrunājuši projektu nodot kā dāvinājumu. Iecerei atdāvināt muzeja projektu valstij esot vairāki iemesli: gan "ABLV Bank" likvidācija un mecenāta Borisa Tetereva aiziešana mūžībā, gan pandēmijas laikā izskanējušie aicinājumi valstīm sildīt ekonomiku ar ieguldījumiem infrastruktūrā.

Kultūras ministrija pagaidām atbildi nav devusi. Kā norādījusi ministra preses pārstāve Inga Vasiļjeva, ministrija augstu vērtē šāda mēroga dāvanu, taču svarīgas būšot nianses. "Šis Adžeja projekts ir veidots konkrētai pilsētvides vietai, un skaidrs, ka tam jābūt realizētam tam paredzētajā zemesgabalā. Šobrīd mēs ar fondu esam sarunu sākumstadijā. Esam saņēmuši fonda vēstuli ar apņemšanos dāvināt projektu, esam pirmo reizi satikušies ar mecenātiem. Kultūras ministrija cer, ka zeme būs viena no dāvinājuma sastāvdaļām. Tieši tas būs galvenais priekšmets sarunās ar LLMM fondu," skaidrojusi Vasiļjeva.

Zeme, uz kuras iecerēts muzejs, pieder ar "ABLV Bank" saistītajai "Pillar grupai". Vikmane teikusies, ka saprot, ka zeme un ēka nedrīkstētu piederēt dažādiem īpašniekiem.

Pēc fonda nolīgtā tāmētāja aplēsēm, muzeja ēkas uzcelšana varētu izmaksāt 43 miljonus eiro.

Uz augšu