Vardarbība ASV: cēloņi un nākotnes prognozes (14)

Politologa Mārtiņa Hirša komentārs
Foto: Reuters/ScanPix
Toms Rātfelders
CopyLinkedIn Draugiem X

Džordža Floida nogalināšana Mineapolisā ir izraisījusi satricinājumu ASV iekšienē. Kā mēs varam izskaidrot vardarbības izcelšanos un ko sola nākotne? Komentāru sniedza politologs un ASV pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Kas izraisījis vardarbību?

Hiršs norāda, ka vienlīdz lielu lomu spēlē vairāki faktori. Visredzamākais, protams, ir policijas vardarbība pret melnādainajiem iedzīvotājiem, kas pats par sevi nav nekas jauns. It kā ASV visiem iedzīvotājiem ir vienlīdz lielas tiesības, taču melnādainie tik un tā dzīvo nošķirtās kopienās un pelna mazāk. Tāpat arī policija pret tiem izturas ne tā kā pret baltādainajiem iedzīvotājiem, saka politologs.

Otrais faktors ir bezdarbs, kurš Covid-19 krīzes kontekstā ASV ir ievērojami pieaudzis. 

«Ja tevi atlaiž, tad ne visur ir tik liels sociālo garantiju spilvens kā pie mums. Ir gadījumi, kad tu vienkārši paliec bez naudas,» saka Hiršs.

Tādējādi neapmierinātībai ar policijas darbu pievienojās arī neapmierinātība ar valsts ekonomisko situāciju. Daudzus protestētājus vairāk interesē tieši ekonomisko problēmu risināšana. Tāpēc šie nav tikai melnādaino protesti. Tajos piedalās arī daudzi baltādainie, saka politologs.

Treškārt, eļļu ugunij ir pielējis arī ASV prezidents Donalds Tramps. Viņš vēl pirms vardarbības sākuma aicināja cilvēkus iziet ielās un protestēt pret Covid-19 ierobežojumiem. Arī tagad viņa retorika nav vērsta uz vardarbības deeskalāciju, notiek tieši pretējais – Tramps tvīto, ka uz protestētājiem vajag šaut un štatu gubernatoriem vajag būt agresīvākiem. «Ja protestus izraisa policijas vardarbība, tad lielāka vardarbība no policijas puses tos, visticamāk, neapturēs,» saka Hiršs.

Ceturtkārt, notiekošais haoss ir arī labvēlīga augsne dažādām radikālām grupām. Tās ar sajūsmu skatās uz notiekošo, iet protestēt un mēģina izprovocēt cilvēkus uz vardarbību. «Šīs grupas arī izplata sazvērestības teorijas, ka ASV tūlīt sāksies pilsoņu karš,» pauž politologs. Šeit labvēlīgu augsni jau atkal ir palīdzējis veidot Tramps, jo, piemēram, viņš pagātnē neonacistu nemierus ir uzskatījis par pieņemamiem. ASV pētnieks arī vērš uzmanību uz to, ka ASV neonacistu kustības pēdējos desmit gados ir veikušas vairāk teroraktu nekā musulmaņi.

Piektkārt, jāsaprot, ka Covid-19 krīzes laikā ir apgrūtināta ASV varas iestāžu reakcija. Daudzi policisti strādā no mājām. Tāpat arī pilnā kapacitātē nestrādā štatu izpildvaras, apgalvo Hiršs. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc situāciju ir bijis grūtāk risināt.

Foto: KEVIN LAMARQUE/REUTERS

Cik liela ir antifašistu kustības «Antifa» ietekme?

Komentējot Donalda Trampa izteikumus, ka protestu izraisīšanā ir vainojams antifašistu grupējums «Antifa», Hiršs norāda, ka tam ar pašreizējiem notikumiem, visticamāk, nav saistības. 

«Antifa» nevienu no protestiem nav organizējusi, un nav skaidrs, ko Tramps ar to ir domājis. «Iespējams, ka viņš ir dzirdējis Fox News viltus ziņu un tagad to atkārto tālāk,» saka Hiršs.

Tas principā ir veids, kā Tramps mēģina novērst valsts iedzīvotāju uzmanību no reālām problēmām. «Viņš izdomā savu unikālo, no realitātes atrauto skaidrojumu, izdomā vienkāršu risinājumu un tad pasaka – redz, es kaut ko esmu izdarījis lietas labā,» turpina politologs. Realitātē gan nekas nemainās.

Hiršs norāda, ka līdzīgi prezidents rīkojies arī citās situācijās. Piemēram, viņš ir ievērojami palielinājis saspīlējumu attiecībās ar Ziemeļkoreju un pēc tam pats izdomājis risinājumu – miera konferenci. «Miera konference it kā ir, bet nekas nav atrisināts un nekas nav mainījies,» apgalvo ASV pētnieks.

Kādas varētu būt pašreizējo notikumu sekas?

Hiršs vērš uzmanību, ka tā vien izskatoties, ka ASV pēdējos 10-20 gados nekad vēl nav bijusi tik vāja gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski.

NATO un Eiropas Savienības spēks slēpjas vienotībā, un tad, kad esam miera stāvoklī un visi strādājam kopā, lai risinātu kopīgus izaicinājumus, neviens mūs netraucēs. Tomēr brīdī, kad esam sašķelti un uz iekšējām problēmām vērsti (kā tagad), var parādīties arī kādi drošības riski. Līdz ar to politologs neizslēdz, ka kādi naidīgi spēlētāji varētu izmantot brīdi, kad ASV netiek galā ar savām iekšējām problēmām un īsti neiesaistās globālās politikas norisēs.

Runājot par iespējamo situācijas atrisinājumu, Hiršs norāda, ka vēl ir pāragri prognozēt. Pagaidām gan redzam to, ka štatu gubernatori cenšas ieviest komandantstundu un iesaistīt Nacionālo gvardi. Tāpat arī dažādu veikalu īpašnieki ir nopirkuši šaujamieročus ar gumijas lodēm, lai aizstāvētu savu īpašumu. Viņš neizslēdz, ka šie faktori varētu protestus tuvākajās dienās nopietni iegrožot. It īpaši tāpēc, ka nav tā, ka protestē pilnīgi visi pilsētu iedzīvotāji. Protestē vairāk atsevišķas kopienas, kurās ir problēmas. «Nav tā, ka visa Mineapolisa deg,» saka Hiršs.

Komentāri (14)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu