Zināms, kur tērēs 32 miljonus, kas paredzēti kultūras nozarei

Ķīpsalā atklātas izstādes "Skola" un "Latvijas Grāmatu izstāde" (Nauris Puntulis)

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Valdība otrdien pieņēma gala lēmumu par 32 miljonu eiro novirzīšanu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai kultūras nozarē, daļu naudas plānojot tērēt arī finanšu stabilizācijai nozares iestādēs, jauniem valsts pasūtījumiem un infrastruktūrai.

Kā informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību pārstāve Lita Kokale, no 32 miljoniem eiro 10,6 miljoni paredzēti Covid-19 radīto seku mazināšanai, proti, finanšu situācijas stabilizēšanai valsts teātros un koncertorganizācijās, ministrijas pārraudzībā esošos muzejos, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā arhīvā un Valsts kultūrkapitāla fonda radošo personu nodarbinātības programmai.

Savukārt 10,4 miljoni eiro paredzēti modernizācijai kultūras nozarē, kas būs valsts pasūtījumi jaunu kultūras vērtību radīšanā.

Savukārt kultūras infrastruktūrai plānots piešķirt 11 miljonus eiro.

Preses konferencē, kur nozaru ministri un premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) informēja par Ministru kabineta sēdē pieņemtajiem lēmumiem, kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) pauda gandarījumu par panākto vienošanos ieguldīt tautsaimniecībā 600 miljonus eiro. Viņa ieskatā ieguldījumus varētu grupēt trīs daļās, kas ir kompensācija jeb pabalsti, modernizācija un infrastruktūra.

Runājot par kultūras nozarei piešķirtajiem 32 miljoniem eiro, Puntulis žurnālistiem sacīja, ka par daļu no šī finansējuma jau ir panāktas detalizētas vienošanās ar Finanšu ministriju (FM), savukārt par pārējo priekšā vēl gaidāmas sarunas. Tomēr kultūras ministrs pauda pārliecību, ka arī turpmākās sarunas ar FM būs sekmīgas un rezultāts būs "tāds, kāds dos gandarījumu ikvienam no mums".

Lita Kokale

FOTO: LETA

Kultūras ministrs pavēstīja, ka patlaban ir panākta vienošanās par atbalstu un zaudējumu kompensāciju dīkstāves laikā cietušajām KM kapitālsabiedrībām, ministrijas pārraudzībā esošajiem muzejiem, bibliotēkām un citām valsts iestādēm.

Tāpat ar FM izdevies panākt vienošanos par atbalstu radošām personām, proti, kā valsts stimulēs brīvmākslinieku nodarbinātību krīzes laikā, radot iespēju pašnodarbinātajām radošajām personām ne tikai izdzīvot, bet arī radīt. Šo finansējuma sadaļu Puntulis pielīdzināja jaunrades stipendijai.

Kultūras ministrs informēja, ka trīs lielie bloki ir paredzēti arī kultūras nozarē, proti, pabalsti, modernizācija un infrastruktūra. Kompensācijas jeb pabalstu daļa kultūras nozarē ir apspriesta un par to ir panākta vienošanās. Vēl priekšā gaidāmas diskusijas un lēmuma pieņemšana par kompensācijas daļu privātajam sektoram un atsevišķām kultūras institūcijām, kas atrodas pašvaldību pārziņā.

"Modernizācija varētu būt pašnodarbināto personu atbalsta programma, kas salīdzināta ar jaunrades stipendiju. Patlaban atsevišķu KM infrastruktūras objektu pabeigšanai vajadzētu 68 miljonus, bet patlaban šim mērķim ir paredzēti 11 miljoni eiro. Mums vēl ir jāprecizē objektu sarakts, lai atvēlētajā laikā finansējumu varētu jēgpilni ieguldīt un pabeigt pēc jēgas un būtības,"

uzsvēra ministrs, nenoraidot iespēju, ka daļu finansējumu varētu novirzīt Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai.

Uz augšu