ASV astoto dienu protesti pret rasismu un policijas vardarbību
Papildināts

FOTO: AFP/SCANPIX

ASV jau astoto dienu nerimstas protesti, kurus izsaukusi melnādainā Džordža Floida nāve policijas aizturēšanas operācijas laikā, un otrdien Savienoto Valstu pilsētu ielās atkal izgājuši desmitiem tūkstošiem cilvēku.

Ņujorkā protesti atkal pārauguši sadursmēs ar policiju, veikalu demolēšanā un marodierismā.

Lielas demonstrācijas un mītiņi notikuši arī Losandželosā, Filadelfijā, Atlantā, Sietlā un Hjūstonā.

Vašingtonā protestētāji pulcējās netālu no parka, no kura tie tika padzīti pirmdien, lai prezidents Donalds Tramps varētu no Baltā nama nokļūt līdz vandāļu izdemolētajai vēsturiskajai Svētā Jāņa baznīcai un pie tās nofotografēties. Prezidents par šo soli izpelnījās asu reliģisko līderu un politisko pretinieku kritiku.

Lai gan dienas laikā protesti pret policijas vardarbību lielākoties ir miermīlīgi, pēc tumsas iestāšanās tie jau ierasti pāraug grautiņos, kuru laikā vērojami vandālisma akti, ļaunprātīga dedzināšana un laupīšana.

Taču aizvadītajā naktī ziņots par mazāku skaitu laupīšanu un vardarbīgu incidentu nekā iepriekšējās naktīs.

Vašingtonā demonstranti, iestājoties tumsai, atteicās izklīst un pakļauties varasiestāžu izsludinātajai komandantstundai. Nacionālās gvardes karavīri patrulēja pie Baltā nama un virs pilsētas riņķoja helikopteri.

Televīzijā pārraidītajos video redzams, kā policija pēc pusnakts pielieto asaru gāzi, taču kopumā protesti noritējuši mierīgi.

Naktī uz otrdienu divās no pilsētām, kur notika protesti, tika sašauti arī pieci policisti, bet otrdien pie kāda izlaupīta veikala tika nošauts atvaļināts Sentluisa policijas kapteinis.

Hjūstonā, kur Floids uzauga un nākamnedēļ tiks apglabāts, demonstrācijā piedalījās aptuveni 60 000 cilvēku.

"Šī diena ir (..) par Džordža Floida ģimeni, mēs gribam, lai viņi zina, ka Džordžs nemira velti," protestētāju pūlim sacīja Hjūstonas mērs Silvestrs Tērners.

Arī Ņujorkā tūkstošiem cilvēku, ignorējot komandantstundu, kas sākās plkst.20.00, turpināja savu gājienu pa Manhetenas un Bruklinas ielām.

Protestētāji, kas mēģināja šķērsot Manhetenas tiltu, uz ilgāku laiku tika apturēti, bet pēc tam viņiem tika ļauts atgriezties Bruklinā, no notikuma vietas vēsta laikraksta "New York Times" žurnālists.

Taču Ņujorkas mērs Bils de Blāzio raidorganizācijai CNN sacīja, ka otrdiena bijusi daudz mierīgāka, un uzslavēja plašo policijas klātbūtni ielās.

Tikmēr Minesotā sākta izmeklēšana par cilvēktiesību ievērošanu Mineapolisas policijas departamentā, aplūkojot pēdējā desmitgadē piekoptās  iespējamās "sistemātiskās diskriminējošās prakses".

Arī bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais aicinājis ASV izmeklēt tās "traģiskās kļūdas" un ieklausīties to daudzo balsīs, kas cieš un sēro.

Losandželosā policisti un mērs Ēriks Garseti nometās ceļos, ar šo simbolisko žestu izrādot solidaritāti protestētājiem. Pēc tam Garseti uzaicināja protestētāju līderus uz sarunu pilsētas domē.

Taču vakarā protestētāji sapulcējās pie mēra rezidences, un ziņu aģentūras AFP žurnālists novēroja, ka aptuveni 200 cilvēki atteicās izklīst un galu galā tika aizturēti.

Neskatoties uz vardarbību, saskaņā ar pirmdien un otrdien veikto aptauju vairums amerikāņu atbalsta protestētājus.

64% respondentu, kurus pēc aģentūras "Reuters" pasūtījuma intervējis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Ipsos", pauduši simpātijas pret ļaudīm, kas izgājuši ielās, kamēr pretēju viedokli izteikuši tikai 27%, bet deviņi procenti nav varējuši uz šo jautājumu atbildēt.

Vairāk nekā 55% amerikāņu izteikušies, ka neatbalsta veidu, kādā Tramps mēģina tikt galā ar protestiem. Tostarp 40% respondentu pauduši "kategorisku" neapmierinātību ar Trampa gatavību izmantot pat armiju nekārtību apslāpēšanai. Tikai trešdaļa amerikāņu pauduši atbalstu prezidenta nostājai, lai gan vispārēju atbalstu Trampa politikai izteikuši 39% aptaujāto.

Saskaņā ar ziņām, ko otrdien sniedzis Nacionālās gvardes komandieris, šobrīd 18 000 gvardu sniedz atbalstu tiesībsargāšanas iestādēm jau 29 pavalstīs.

Taču Tramps draudējis nepieciešamības gadījumā iesaistīt arī armiju.

Pentagons jau nosūtījis apmēram 1600 karavīru, kas izvietoti Vašingtonā un tās apkārtnē.

Trampa kareivīgais tonis jau izsaucis satraukumu daļā esošo un bijušo militārpersonu.

"Amerika nav kaujas lauks. Mūsu līdzpilsoņi nav ienaidnieki," tviterī norādījis atvaļinātais ģenerālis un bijušais apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs Mārtins Dempsijs.

Bijušais viceprezidents Džo Baidens, kurš ir paredzamais demokrātu kandidāts uz Balto namu, nosodīja protestētāju apspiešanu un solīja ievēlēšanas gadījumā risināt sistemātiskā rasisma problēmu.

"Donalds Tramps ir pārvērtis šo valsti kaujas laukā, kam stimulu dod veci aizvainojumi un jaunas bailes," runā Filadelfijā, ko arī skārusi vardarbība, sacīja Baidens.

ASV arī izpelnījusies netipisku kritiku no sabiedrotajiem, tostarp Vācijas, Lielbritānijas un Austrālijas.

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss izteicies, ka protesti pret rasismu esot saprotami un pilnībā leģitīmi.

"Es ceru, ka šie miermīlīgie protesti neieslīgs dziļāk vardarbībā, bet vēl vairāk es ceru, ka tie nesīs izmaiņas Savienotajās Valstīs," žurnālistiem sacīja Māss.

Uz augšu