Džordža Floida nāve: kāpēc daļa protestu izvēršas vardarbībā? (33)

Eksperti ASV gadījumā velk paralēles ar 2011.gada protestiem Lielbritānijā, kad miermīlīgas demonstrācijas saistībā ar policistu nogalinātu vīrieti izvērtās grautiņos, kas ilga četras dienas.

Protesti vēršas plašumā kopīgas identitātes apstākļos 

Tādi incidenti kā Džordža Floida nāve kļūst par “pēdējo pilienu”, jo tie simbolizē plašāku pieredzi, kas kopīga lielam skaitam cilvēku attiecībās starp policiju un melnādaino kopienu, norāda Lielbritānijas Kīlas Universitātes eksperts pūļa uzvedības jautājumos Klifords Skots. 

Viņš piebilst, ka konfrontācijas iespējamība ir lielāka apstākļos, ja pastāv strukturāla nevienlīdzība. 

Skots ilgstoši pētījis 2011.gada Lielbritānijas nemierus un secinājis, ka protesti tur vērsās plašumā, jo to dalībnieki dažādās pilsētās identificējās cits ar citu – balstoties uz etnisko izcelsmi vai vispārēju nepatiku pret policiju. 

Tas nozīmēja, ka cilvēki, redzot protestētāju “panākumus” konkrētās vietās, mobilizējās uz protestiem arī citās pilsētās.  

Ir svarīgi tas, kā policija reaģē 

Protestu pāraugšana vardarbībā ir mazāk iespējama situācijā, ja policijai ir labas attiecības ar vietējo sabiedrību. Vienlaikus ļoti svarīgi ir arī tas, kā policija reaģē uz protestiem.

“Grautiņi ir mijiedarbības rezultāts - galvenokārt saistīts ar to, kā policija vēršas pret pūli,” norāda Skots. 

Piemēram, lielā protestētāju pūlī saspīlējums var sākties, ja vien daži cilvēki iesaistās konfrontācijā ar policiju. Savukārt policija šādā situācijā bieži vēršas nevis pret atsevišķiem indivīdiem, bet gan visu pūli kopumā. Ja cilvēki sāk uzskatīt, ka policija spēku pret viņiem lieto nepamatoti, visu pūli var pārņemt “mēs pret viņiem” mentalitāte. 

Tas var mainīt cilvēku attieksmi pret konfrontāciju un vardarbību - cilvēki var sākt uzskatīt, ka vardarbība ir attiecīgajā situācijā ir attaisnojama.

ASV Kalifornijas Universitātes sociālo zinātņu dekāns Dernels Hants pauž viedokli, ka ASV policija pagājušās nedēļas nogales protestu laikā būtiski kāpinājusi savu agresivitāti. 

“Nacionālās gvardes iesaistīšana, gumijas ložu, asaru un piparu gāzes lietošana - tie ir policijas paņēmieni, kas var vēl vairāk sarežģīt jau tā sakāpināto situāciju,” norāda Hants. 

Līdzīgs skats vērojams arī citos protestos visā pasaulē. Piemēram, 2019.gadā Honkongā septiņus mēnešus notika pret valdību vērsti protesti. Tie sākās lielākoties miermīlīgi, bet pakāpeniski kļuva arvien vardarbīgāki. 

Klifords Skots uzsver, ka tiem policijas departamentiem, kuros veikta krīzes situāciju deeskalācijas apmācība, ir lielāka iespēja izvairīties no vardarbības izcelšanās protestu laikā. 

Svarīgi ir tas, kas likts uz spēles 

ASV Raisa Universitātes eksperts kolektīvas rīcības jautājumos Marlons Mudžimans norāda, ka morālā psiholoģija var palīdzēt izskaidrot to, kāpēc daļa protestu pāraug vardarbībā. 

Cilvēku apziņā svarīga loma ir morāles apziņai. “Kad pieredzam kaut ko, ko uzskatām par amorālu, tas rada spēcīgas sajūtas, jo mums šķiet, ka ir nepieciešams aizsargāt mūsu morāles izpratni. Tas var aizēnot citas bažas, kas cilvēkiem ir attiecībā uz miera saglabāšanu. Ja jums ir sajūta, ka sistēma ir salauzta, jūs gribēsiet darīt ko drastisku, lai apliecinātu, ka jums tas nav pieņemams,” norāda eksperts. 

Pētījumi arī apliecina, ka atsevišķi sociālo mediju “burbuļi” var padarīt cilvēkus pielaidīgākus pret iesaistīšanos vardarbībā, jo šie “burbuļi” rada sajūtu, ka visai kopienai ir vienots viedoklis. 

Vandalisms un laupīšanas var nebūt pēkšņas un nejaušas 

ASV notiekošo protestu laikā nodarīti postījumi neskaitāmu uzņēmumu īpašumiem un izlaupīta virkne veikalu. 

Skots norāda, ka ir vienkārši pieņemt, ka pūļi un to sāktie grautiņi ir iracionāli un haotiski, tomēr tas tā nav - daļai grautiņu dalībnieku tā ir jēgpilna un plānota darbība. 

“Laupīšanas zināmā mērā ir varas izpausme - cilvēki ikdienā var justies bezspēcīgi policijas priekšā, tomēr grautiņu gadījumā viņu vara vienā mirklī kļūst lielāka par policijas varu,” uzsver eksperts. 

Pagātnes nemieru pētījumi apliecina, ka grautiņi ļoti bieži vēršas pret lielo biznesu, kas zināmā mērā atspoguļo nevienlīdzības sajūtu, ko rada dzīvošana tirgus ekonomikas apstākļos. 

Tikmēr Hants pauž viedokli, ka vandalisma un laupīšanu mērķi jau gadiem ilgi tiek apzināti izvēlēti. Pagātnē Losandželosā notikušos protestos bieži bija vērojama situācija, kad uz etnisko minoritāšu pārstāvjiem piederošu uzņēmumu ēkām ar krāsu tika uzrakstīts “minoritātēm piederošs”, lai grautiņu dalībnieki šīs ēkas nedemolētu. 

Abi eksperti gan uzsver, ka izlaupīšanu jautājums nav uzlūkojams tik vienkārši, jo grautiņos un laupīšanās piedalās cilvēki ar ļoti dažādu motivāciju, tostarp arī nabadzībā esoši cilvēki vai pat organizētās noziedzības grupējumu pārstāvji. 

To, ka vardarbībai un grautiņiem ir konkrēti mērķi un ka tie tiek plānoti, apliecina arī tas, ka laupīšanas daļā protestu vispār nenotiek. Piemēram, Honkongas protestu laikā laupīšanas gadījumu gandrīz nemaz nebija. Protestētāji iesaistījās sadursmēs ar policistiem un sita veikalu skatlogus, tomēr viņi veikalus nelaupīja. 

Honkongas Izglītības Universitātes eksperts sabiedriskās kārtības jautājumos Lorenss Ho uzskata, ka tā tas bija tāpēc, ka protestus Honkongā izraisīja politiski jautājumi un dusmas uz policiju, nevis diskriminācija un sociālā nevienlīdzība. 

Kā novērst vardarbību protesta akcijās? 

Sabiedriskās kārtības eksperti uzsver, ka policijai šādās situācijās ir būtiski tikt uztvertai kā leģitīmai, tajā pašā laikā policistiem ir jāspēj iesaistīties dialogā ar protestētājiem. 

“Laba policijas prakse cenšas izvairīties no “mēs un viņi” mentalitātes, tajā pašā laikā arī cenšoties izvairīties no soļiem, ko otra puse var uzskatīt par nelikumīgiem,” norāda Skots. 

Uz dialoga svarīgumu norāda arī Ho, tomēr viņš vērš uzmanību uz to, ka liela daļa mūsdienu protestu ir bez līderiem. “Ja jūs nevarat atrast līderi, jums ir grūti ar viņiem sarunāties,” norāda eksperts. 

Protesti un nemieri gan var būt arī ieilguša saspīlējuma rezultāts un sarežģīts jautājums, kam nav vienkārša risinājuma. Šobrīd ASV notiekoši protesti ir uzskatāmi par nopietnākajiem kopš 1968.gada nemieriem, kas izcēlās pēc Mārtina Lutera Kinga slepkavības. 

“Nevar domāt par policijas brutalitāti un vēršanos pret noteiktām sabiedrības daļām, nedomājot par nevienlīdzību, kas pastāv sabiedrībā un kas veicina šādas bažas,” uzsver Hants. 

“Džordža Floida lieta nav cēlonis, tā vairāk uzskatāma par vadža lūšanu. Var teikt, ka pat policijas brutalitāte ir tikai simptoms – galvenais cēlonis ir balto pārākums, rasisms un tamlīdzīgas lietas, ko ASV nav risinājusi pašos pamatos,” piebilst eksperts.