Jautājumi par FKTK pievienošanas Latvijas Bankai lietderību rada zināmas bažas

Saeima pērn pieņēma grozījumus likumā "Par Latvijas Banku", paredzot, ka Ministru kabinetam līdz 2020.gada 31.oktobrim jāiesniedz Saeimai likumprojekts par Latvijas Banku, kurā noteikta tās pārvaldes struktūra un darbība, kā arī paredzēta FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) atgādināja, ka valdībai tika lūgts sniegt izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) akcentēja, ka valdība konceptuāli atbalstīja FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. "Uzskatām, ka FKTK pievienošana ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums, jo tas palīdzēs vispusīgāk novērtēt finanšu riskus, kā arī efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru un ietaupīt resursus," stāstīja ministrs.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks skaidroja, ka, izvērtējot ieguvumu un risku sadalījumu, secināts, ka nav pamata mudināt Saeimu mainīt tās iepriekš pieņemto lēmumu. "Process ir sarežģīts un laikietilpīgs, ātrākais ir 2022.gada sākums, ja viss notiek ļoti raiti, kad varētu notikt pievienošana. Ja atstājam kādu lufti lietām, kas varētu kavēties, 2023.gads varētu būt vēlākais laiks, kad iestādes sāktu strādāt kopā," teica Kazāks.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja (FKTK) Santa Purgaile atzina, ka notiek aktīva līdzdarbība darba grupā, lai izvērtētu gan ieguvumus, gan riskus. "Mēs arī secinājām, ka sabiedriskie ieguvumi prevalē pār riskiem, turklāt riski ir vadāmi. Jāstrādā pie pārvaldības modeļa izstrādes, jāsaprot, kā banku uzraudzības funkcijas tālāk organizējamas. Esam veikuši priekšdarbus, centīsimies visu efektīvi un ātri ielikt likumā," pauda Purgaile.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) komisijas sēdē pauda neizpratni, kāpēc FKTK būtu jāpievieno centrālajai bankai, ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā pastāv dažādas prakses, kā strādā šādas institūcijas. "Latviešu kamikadzes te mēģinās kaut ko labot, lai gan ne Vācija, ne Igaunija, ne Somija nemaina uzbūvi," secinājis politiķis. Viņu uztrauca arī tas, kā iestādes vadītājs varēs izvairīties no interešu konflikta.

Politiķis Vjačeslavs Dombrovskis (S) norādīja, ka, viņaprāt, ieguvumu un risku izvērtējums ir drīzāk formāls, savukārt iestāžu apvienošana pilnībā noņemtu personīgu atbildību par to, kas notiek finanšu sektorā.

"Starp rindām nolasu, ka šī ir daļa no kapitālā remonta un šī ir prasība, kuras izcelsme ārpus Latvijas ar mērķi nodrošināt maksimālu neatkarību finanšu uzraudzībai, izņemot to no politiķu rokām. Dārgā koalīcija, šis nav kompliments jums no ārējās izcelsmes prasības autoriem, jo tas nozīmē neuzticēšanos Latvijas valdībai, Saeimai, politiskajai sistēmai par finanšu sistēmas uzraudzības jautājumiem. Mēs visi saprotam, kāpēc tas viss notiek," teica deputāts.

Bondars akcentēja, ka Saeima 2019.gadā grozījumus likumā pieņēma brīdī, kad gan Latvijas Bankā, gan arī FKTK bijuši sarežģīti laiki.

"Vai mēs varam šādu argumentu izmantot tagad? Daudz kas ir pārvarēts. Konkrēta persona vairs nav pie stūres. Kāpēc tagad jāpievieno darbspējīga iestāde Latvijas Bankai? Vai nebūs pēc tam tie paši argumenti, lai vēlāk nodalītu atkal funkcijas?" vaicāja deputāts Igors Pimenovs (S).

Deputāts Gatis Eglītis (JKP) pauda, ka Jaunā konservatīvā partija vēl ļoti cītīgi lasīs un vērtēs ziņojumu. "Viss līdz galam vēl nepārliecina," teica politiķis, uzsverot, ka politiskais spēks vērtēs to, kā apvienotajā institūcijā tiks pieņemti lēmumi.

Arī deputāte Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) pauda bažas par to, vai, apvienojot divas lielas institūcijas, lēmumu pieņemšana nekļūs vēl sarežģītāka.

"Kāpēc jums šķiet, ka divu institūciju apvienošana vienā, kas nāk ar sarežģītāku struktūru, nodrošinās straujāku un efektīvāku lēmumu pieņemšanu? Pieredze rāda, ka, jo sarežģītāka iestādes struktūra, jo lēnāka ir lēmumu pieņemšana," bažījās Indriksone.

Kazāks pauda, ka Saeima var pieņemt tādu viedokli, kāds tai šķiet adekvāts. "Bet, ja mēs oktobrī atnākam ar likumu, kur FKTK ir daļa no Latvijas Bankas, bet jūs atnākat ar citu viedokli, tad mums būs jāizstrādā jauns likums, kas nozīmē mežonīgi ievilkt procesu. Jo ātrāk jūs pieņemat lēmumu, kāds jums šķiet pareizs, jo labāk. Es nekādā ziņā nesaku, kas jums ir jādara, bet attiecībā uz laika rāmi man jūs ir jābrīdina. Ja maināt viedokli, tad mums ir pavisam citi termiņi," skaidroja centrālās bankas vadītājs.

"Ja nu pēkšņi koalīcijas padome nolems, ka apvienot nevajag, tad tā rīkosimies, bet pagaidām ejam iepriekš pieņemto ceļu," rezumēja Bondars.