Viņš pavēstīja, ka Latvijas filmu nozares pārstāvju veikuši aprēķinus, cik izmaksā filmēšanas laukumā ieviest sanitārā protokola prasības, lai katru dienu būtu nodrošināts gan marķējums, gan higiēnas līdzekļi un citi protokolā paredzētie pasākumi.

"Filmu budžetos šādi izdevumi nebija plānoti. Un par to esam informējuši Nacionālo kino centru, kas tālāk informāciju nodeva Kultūras ministrijai. Pagaidām mēs neesam saņēmuši atbildi, vai šis jautājums kaut kādā veidā tiks atrisināts,"

sacīja Grūbe.

Valdība šonedēļ lēma atbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu kultūras nozares atlabšanai no Covid-19 krīzes piešķirt 32 miljonus eiro. "Mistrus Media" valdes loceklis pavēstīja, ka būtu jocīgi, ja šajā finansējumā netiktu iekļauts atbalsts ražošanā jau esošajām filmām.

Grūbe pastāstīja, ka citās Eiropas valstīs tika izvērtēti abi apstākļi, proti, cik lielā mērā filmēšanu sadārdzina sanitārā protokola ieviešana un cik izmaksā filmēšanas apstādināšana uz ilgāku laiku - līdz pat gadam. Piemēram, Hamburgas filmu fonds izmaksāja 150 000 eiro katrai filmu studijai, kurai nācās apstādināt lielus starptautiskā kopražojuma filmu projektus.

"Šāds lēmums tika pieņemts, lai saglabātu iesāktos darbus un būtu projekti, ar kuriem strādāt pēc pandēmijas. Tas ir viens no modeļiem. Es nesaku, ka Latvijai būtu jārīkojas tieši tāpat. Būtu dīvaini, ja sanitārā protokola ieviešanai netiktu atrasti līdzekļi," sacīja producents.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā, atšķirībā no citām, lielākas kapacitātes valstīm Eiropā, tiek veidotas salīdzinoši maza budžeta filmas, kur katra eiro izlietošana tiekot rūpīgi pārdomāta. Grūbe sacīja, ka nav nekādas liekas rezerves, kuras var pārlikt sanitārā protokola ieviešanai. Turklāt organizējot filmēšanu, ievērojot sanitārā protokola prasības, filmēšanas gaita palēlinoties par vairākām dienām - jo garāks ir filmēšanas process, jo tas vairāk arī sadārdzinās, uzsvēra Grūbe.

Filmu industrijas pārstāvji ir rosinājuši piešķirt finansējumu jaunu projektu attīstībai, kas radītu konkurenci un nākotnē - labākas filmas, tomēr Grūbe nemācēja atbildēt, vai šādi pasākumi tiks atbalstīti no 32 miljonu eiro plāna. Tāpat tika rosināts palielināt investīcijas sabiedriskajā televīzijā, lai varētu turpināt sadarbību filmu kopražošanā un arī to iepirkšanā. Jau vairākus gadus nozares profesionāļi runā par nepieciešamību atgriezties pie jautājuma par nacionālā seriāla veidošanu un turpināšanu, kā tas bijis 2018.gādā.

"Nacionālā seriāla sagatavošana prasa diezgan ilgu laiku un tā veidošanā var iesaistīt ļoti daudz mākslinieku, kuri, iespējams, ir dīkstāvē un kurus šādā veidā varētu nodarbināt,"

sacīja režisors.

Viņš pauda cerību, ka atbildes uz šiem ierosinājumiem sekos drīz. Grūbe pavēstīja, ka ir dažādas runas, kā kino industriju Latvijā varētu atbalstīt, un viens no mehānismiem varētu būt radošās stipendijas.

"Kino nozare ir kolektīva māksla, sākot ar scenāriju un beidzot ar materiāla montāžu. Ja vienam cilvēkam piešķir stipendiju, tas neko daudz nemaina. Pat scenāriju nevar uzrakstīt viens cilvēks, jo tā tapšanas gaitā notiek konsultācijas ar ekspertiem, tiek veikta pētniecība, noris sadarbība ar režisoru. Es būtu skeptisks pret šāda risinājuma īstenošanu kino nozarē," sacīja "Mistrus Media" valdes loceklis.

Patlaban "Mistrus Media" plāno režisora Aika Karapetjana jaunās filmas filmēšanu, kas varētu notikt vasaras beigās un rudens sākumā. Filmēšanas grupas apjoms un arī cilvēku plūsma tiek paredzēta tā, lai atbilstu valstī noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem.