Pirmais debesskrāpju komplekss Eiropā: Ukrainas komunistu galvenā mītne

FOTO: Wikimedia Commons

Līdz ar debesskrāpju cīņām ASV metropolēs Čikāgā un Ņujorkā, arī PSRS sāka parādīties pirmie debesskrāpji. Par pirmo debesskrāpju kompleksu Eiropā mēdz uzskatīt 1928. gadā celtās Gosproma ēkas Harkovā, Ukrainā.

Gosproms ir Ukrainas rūpniecības nams, kas bija pirmais debesskrāpis gan Padomju Savienībā, gan arī visā Eiropā. Milzu masīvu veido trīs galvenie betona torņi, kas izkārtoti pusapļa formā. Tolaik debesskrāpji bija samērā zemi mūsdienu standartiem – Gosproma ēkas nepārsniedz desmit stāvus. Gluži kā visas padomju  gados celtās ēkas, arī Ukrainas debesskrāpji veido ideālu simetriju. Kas Gospromu padara tik īpašu uz kopējā pirmatnējo augstceltņu fona, ir gaisa tilti, kuri savieno ēkas astotajā stāvā, – tolaik šādu niansi bija izmēģinājuši tikai daži drosmīgi rietumu arhitekti. Uzskatāms, ka Gosproms ir brutālisma arhitektūras stila aizsācējs, kuru pēcāk centās imitēt arī citu padomju sēriju daudzdzīvokļu namu dizainā.

Gosproms 1920. gados

FOTO: Wikimedia Commons

Harkova pirmā debesskrāpja celtniecībai tika izvēlēta, jo laikā no 1917. līdz 1934. gadam šī bija Ukrainas PSR galvaspilsēta un arī lielākais rūpniecības un izglītības centrs valstī. Milzu ēka tika radīta valdības vajadzībām, taču jau desmit gadu vēlāk šī funkcija vairs nebija aktuāla.

Ideja par ēku tapa 1920. gadu sākumā. Tolaik Harkovas galvas bija nolēmuši, ka jaunajai galvaspilsētai ir nepieciešama liela un deklaratīva sabiedriskā ēka. Šī problēma tika ātri vien atrisināta.

FOTO: Wikimedia Commons

1925. gadā Ukrainas PSR izsludināja konkursu, kurā uzvarēja vietējais arhitekts Viktors Trocenko, bet ēku lokācijai izvēlējās prominento Brīvības laukumu, kas tolaik skaitījās otrais lielākais laukums Eiropā. Ukraiņu arhitekts palīgā ņēma jaunus nozares speciālistus no Odesas un Viļņas – Sergeju Serafimovu, Samuelu Kravecu un Marku Felgeru. Viņu plānā bija radīt minimālistisku, modernu arhitektūras idiomu, kurā iepina cara laika fabriku arhitektūras iezīmes, vācu Bauhaus tehniku, Čikāgas Vriglija ēkas detaļas jeb gaisa tiltus un franču arhitekta Lekorbizjē darbu elementus.

Vriglija ēka Čikāgā - ēka, pēc kuras principa centās uzbūvēt Gospromu

FOTO: Wikimedia Commons

Jau 1926. gadā sākās Gosproma būvniecība, bet divus gadus vēlāk ēka bija gatava. Atvēršanas brīdī Gospromā atradās Ukrainas PSR Centrālkomiteja un komisariāts, plānošanas komisijas, vairāku industriālo uzņēmumu biroji, bibliotēka un pat viesnīca. Līdz ar atvēršanu, Gospromu pasludināja par pirmo debesskrāpi Eiropā, kas piesaistīja visai palielu tūristu skaitu pilsētā, vēsta portāls “The Guardian”.

Gospromu uzskatīja par Ukrainas komunistu galveno mītni. Milzīgo ēku komplekss teju izstaroja komunisma ideoloģiju un utopiju, tomēr tā gaišās dienas bija gaužām īsas. Jau 1929. gadā valstī sākās nemieri un ukraiņu represijas. 1932. gadā, Lielā bada dzīti, no Ukrainas teritorijas laukiem uz Harkovu sāka ierasties bēgļu bari, vienlaikus ar badu notika ukraiņu intelektuāļu, garīdznieku, rakstnieku un mākslinieku fiziska iznīcināšana, kā rezultātā valstī pamatīgi sašūpojās atmosfēra. 1933. gadā torņos, savā birojā nošāvās padomju Ukrainas vadītājs un ukrainizācijas atbalstītājs Mikola Skripņiks.  

Ukrainas debesskrāpju komplekss 1940. gados

FOTO: Wikimedia Commons

Šajā pašā gadā Ukraina tika pie jaunas galvaspilsētas – Kijevas un Gosproma ēka kļuva par rūpniecības namu. Ēka Otrā pasaules kara laikā piedzīvoja vairākus nacistu mēģinājumus to iznīcināt, taču 1950. gadā torņus pārveidoja un to fasādi pielāgoja neoklasicisma stila ēkām, kas atradās turpat netālu, kā arī šajā laikā uz torņu jumtiem uzstādīja radio antenu.

Uz augšu