Rīgas 1.slimnīcas ieņēmumi no medicīnas pakalpojumiem pērn bija 18,7 miljoni eiro

Uzņēmumu dalībnieku sapulcē ir apstiprināts slimnīcas aizvadītā gada pārskats, saskaņā ar kuru 2019.gadā iestāde strādājusi ar peļņu 1,1 miljonu eiro apmērā un apgrozījumu 19,1 miljona apmērā. Salīdzinot ar 2018.gadu, tas attiecīgi ir par par 16% un 10% vairāk.

Valsts finansējums veido 48% no slimnīcas budžeta, lai gan citās līdzīgās iestādēs valsts finansējums veido ap 90% no budžeta, norāda Medne.

"Vēl 2009.gada slimnīca bija uz bankrota sliekšņa, bet mainot pārvaldību un pilnveidojot pakalpojumu klāstu, šobrīd slimnīca ir viena no retajām veselības aprūpes iestādēm Latvijā, kas strādā ar peļņu un vienlaikus spēj nodrošināt vienas no zemākajām pakalpojumu cenām nozarē," pauž iestādē.

Ja vēl 2015.gadā slimnīca strādāja ar gandrīz 170 000 eiro zaudējumu, tad pērn tā strādājusi jau ar peļņu. Pēdējo četru valdes darbības gadu laikā, būtiski izdevies uzlabot peļņas īpatsvaru no neto apgrozījuma - 2016.gadā tas bija 0,3%, savukārt 2019.gadā tas bija 6%. "Salīdzinājumam, līdzīgās veselības aprūpes iestādēs šis rādītājs caurmērā ir 2,2%," pauž pārstāve

Slimnīcas ieņēmumi no medicīnas pakalpojumiem pērn veidoja 18,7 miljonus eiro, bet ieņēmumi no telpu nomas - 133 000 eiro. Pārējie saimnieciskās pamatdarbības ieņēmumi 2019.gadā bija 324 000 eiro.

Ja salīdzina 2016.gada sniegto pakalpojumu apjomu un apkalpoto pacientu skaits, tad 2019.gadā tas ir palielinājis 1,5 reizes. Pieprasītākie Rīgas 1.slimnīcas pakalpojumi ir ambulatorie - 2019.gadā kopumā tika sniegti 304 000 ambulatoro pakalpojumu, savukārt otri populārākie ir diagnostiskie izmeklējumi, kuri pērn sniegti 137 000 reižu.

Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja Natālija Zlobina gan norāda, ka lai gan 2019.gads pabeigts ar peļņu, būs jāņem vērā koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekme uz slimnīcas 2020.gada rādītājiem. 

"Valdības noteiktajam dīkstāves pabalstam slimnīcas darbinieki, kā pašvaldības kapitālsabiedrībā nodarbinātie, nekvalificējās. Slimnīcai bija jāievēro Darba likuma normas un jāveic darba samaksa darbiniekiem arī tad, kad tā nevarēja tos nodarbināt. Tas radīja papildus izmaksas situācijā, kad apgrozījums bija samazinājušies līdz pat 70%," pauž Zlobina.