Attālinātais darbs - ieguvumi un galvenās barjeras tā ieviešanai

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Pixabay

Pēdējo mēnešu laikā arvien vairāk cilvēkiem dažādu ierobežojumu dēļ ir nācies palikt mājās. Tieši tādēļ ir nācies iepazīt jaunu darba formātu – darbu no mājām. Kā vēsta Pasaules Ekonomikas foruma mājaslapa “Weforum.org”, darbs no mājām saistās ar dažādiem visai grūtiem izaicinājumiem.

Kā liecina Pasaules ekonomikas foruma veiktā aptauja, kopumā 98% attālināti strādājošo priecātos, ja strādāt attālināti būtu iespējams arī pēc koronavīrusa krīzes beigām. Tiesa gan, attālinātais darbs nes līdzi arī negatīvas sekas, piemēram, strādājošajiem ir grūtības “novilkt līniju” starp darbu un privāto dzīvi.

Tā, piemēram, ASV aprēķināts, ka aptuveni vienai trešdaļai no visiem strādājošajiem, kā arī pusei no informācijas apstrādes jomā esošajiem darbiniekiem ir iespēja strādāt attālināti no mājām. Lai arī pēdējo gadu laikā darbs no mājām sāka iegūt zināmu popularitāti, Covid-19 pandēmija ir ievērojami paātrinājusi šīs tendences attīstību.

Pašlaik visā pasaulē desmitiem miljoni cilvēku apgūst jaunu pieredzi – kā apvienot darba pienākumus, atrodoties mājās kopā bērniem un citiem ģimenes locekļiem. Tieši tādēļ svarīgs ir jautājums – kā cilvēki un uzņēmumi patiesi jūtas saistībā ar darbu no mājām?

Elastīgāka dzīve

Nav noslēpums, ka cilvēkiem patīk dzīvot brīvi un izvēlēties veidu, kā ērtāk dzīvot. 98% no attālināti strādājošajiem labprāt izmantotu attālināta darba iespēju visu savu atlikušo karjeru. Bez iespējas strādāt, nedomājot par savu ārējo izskatu, kas vēl cilvēkiem patīk attālinātajā darbā?

Pētījumos atklāts, ka cilvēki ļoti novērtē darba elastību – ir iespējams strādāt ne tikai no mājām, bet arī no jebkuras citas vietas, kur ir internets, kā arī biežāk būt kopā ar saviem ģimenes locekļiem.

Tomēr katrai lietai ir arī savas ēnas puses. Daudzi cilvēki ir norādījuši uz vairākiem izaicinājumiem, kas var sagādāt zināmas grūtības, strādājot attālināti.

Viens no galvenajiem izaicinājumiem – grūtības “atslēgties no darba”. Bez skaidri noteiktas darba vietas un nepārprotami definētām darba stundām daudziem cilvēkiem bija ļoti grūti nodalīt savu personīgo un darba dzīvi.

Arī tiešs kontakts starp cilvēkiem ir radījis nepieciešamību pēc citādākiem un arī neierastākiem komunikācijas veidiem. Taisnības labad jāpiebilst, ka trešā daļa cilvēku pauda bažas, ka viņu profesionālos panākumus vienkārši neievēros tieši birojā esošās komunikācijas trūkuma dēļ.

Lielākajai daļai cilvēku tiešā komunikācija padodas vieglāk nekā ar telefonu vai video konferenču rīkiem. Tomēr – arī šajā jomā tiek novērots progress, un cilvēki arvien labprātāk izmanto attālinātās komunikācijas rīkus.

Barjeras, kas traucē ieviest attālinātā darba kārtību.

Neraugoties uz to, ka attālinātais darbs un elastīgs darba grafiks kļūst arvien izplatītāks, ne visām kompānijām ir iespēja piedāvāt saviem darbiniekiem šādu darba iespēju. Šeit ir vairāki iemesli, kādēļ tā.

Kamēr pastāv dažādi tehniski un ar drošību saistīti iemesli, kādēļ attālinātu darbu nodrošināt nav iespējams, lielākā barjera pastāv darba devēju galvās – nevēlēšanās kaut ko mainīt un ieviest. Vairāk nekā pusei uzņēmumu nav attālināta darba iespēju, jo uzņēmumu vadītāji atsaucas “uz ilglaicīgām un stabilām uzņēmuma vērtībām”, ko viņi nevēlas mainīt. Citiem vārdiem sakot “viss, kas strādājis gadu desmitiem, būs aktuāls vēl gadu desmitiem ilgi”.

Tomēr darbu vadītājiem ir arī savi aizspriedumi, piemēram, ka “attālināts darbs mazinās produktivitāti un strādājošo uzmanību no darba pienākumiem novērsīs neformālāka darba vide”. Tāpat vairāki darba devēji uzskata, ka, cilvēkiem strādājot dažādās vietās, cietīs komandas darbs un darba kultūra.

No otras puses, attālināts darbs uzņēmējiem var ļaut ieekonomēt lielu naudas summu. Vairākos pētījumos noskaidrots, ka uzņēmējs var ietaupīt līdz pat 10 000 eiro gadā, ja viens darbinieks attālināti strādā aptuveni pusi no sava darba laika. Viena no lielākajām iespējām, kā ietaupīt naudu, ir rīkot attālinātas sapulces un konferences.

Elastība: īstenais ieguvums?

Strādāšanas atrašanās vieta un elastība attiecībā uz to nav tikai veids, kā palīdzēt darbiniekiem būt laimīgiem. Uzņēmumi, kas kategoriski iebilst pret jebkādu elastību attiecībā uz darba ritmu un vidi, ar laiku var sajust negatīvas sekas, jo jauno talantu acīs tādi uzņēmumi nebūs pievilcīgi. Vairāk nekā divas trešdaļas strādātgribētāju norāda, ka darba atrašanās vieta ir viens no galvenajiem aspektiem, skatoties darba piedāvājumu.

Karantīnas un ierobežojumi ir iezīmējuši darba elastības vērtību – it īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem ar bērniem. Kopumā 86% no vecākiem vēlas strādāt elastīgi, pielāgojot savu darba ritmu bērniem. Pirms koronavīrusa krīzes šis rādītājs bija vien 46%

Tā kā ekonomika sāk pamazām atvērties, pagaidām ir daudz jautājumu, kā Covid-19 krīze būs ietekmējusi darba kultūru uzņēmumos. Ja ietekme būs nenovēršama, tad strādāšana treniņbiksēs, sēžot dīvānā un piedaloties “Zoom” konferencēs, kļūs par ikdienu miljoniem strādājošo visā pasaulē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu