Covid-19 krīzes skartajiem jaunajiem speciālistiem izmaksās īpašu terminētu pabalstu (21)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: LETA

Saeima piektdien galīgajā lasījumā atbalstīja jauna pabalsta ieviešanu Covid-19 krīzes skartajiem jaunajiem speciālistiem, paredzot to 500 eiro apmērā pirmos divus mēnešus un 375 eiro apmērā vēl divus turpmākos mēnešus.

Saeima šodien izskata priekšlikumus jaunajam Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumam.

Parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar vienojās piedāvāt likumā paredzēt jaunu pabalstu jaunajiem speciālistiem.

Likums paredzēs, ka personai, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, tiesības uz jaunā speciālista pabalstu ir arī gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav veiktas vispār.

Saskaņā ar likumā ietverto normu jaunā speciālista pabalstu paredzēts izmaksāt pirmos divus mēnešus 500 eiro apmērā, bet trešajā un ceturtajā mēnesī - 375 eiro apmērā. Pabalstu paredzēts izmaksāt līdz brīdim, kad persona zaudē bezdarbnieka statusu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.decembrim.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) aģentūrai LETA pauda gandarījumu par ceturtdien panākto kompromisa variantu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kas paredz finansiāli atbalstīt absolventus, kuri gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir zaudējuši darbu vai pēc absolvēšanas nav bijuši nodarbināti.

Pirms nonākšanas pie galējā priekšlikuma, tika rosināts veidot atbalsta mehānismu tiem absolventiem, kas studijas beiguši pagājušajā gadā, rēķinot viņiem bezdarbnieku pabalstu no vidējās saņemtās algas. Tomēr, kā norāda Petraviča, šāds priekšlikums būtu negodīgs pret pārējām bezdarbnieku pabalstu saņemošajām grupām, jo absolventiem tas pienāktos, neskatoties uz faktu, ka sociālās iemaksas nav veiktas par vismaz 12 mēnešiem 16 mēnešu periodā. 

"Tas nekādā veidā neiet kopā ar sociālās apdrošināšanas iemaksu shēmu un bezdarbnieka pabalstu," atzīmēja politiķe.

“Atbalsts ir domāts tiem jaunajiem speciālistiem, kuri nevarēja kvalificēties bezdarbnieka pabalstam, kas pieejams, ja pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vismaz 12 mēnešus. Speciālists, kas tikai nesen saņēmis diplomu un nostrādājis vien dažus mēnešus, šim kritērijam nekvalificējas. Tāpēc Nacionālā apvienība rosināja atbalsta mehānismu tiem jaunajiem speciālistiem, kuri ir kļuvuši par bezdarbniekiem, bet nepietiekamo vai vispār neesošo sociālo iemaksu dēļ pabalstam nekvalificējas. Sākotnēji vēlējāmies, lai atbalsts jaunajiem speciālistiem tiek aprēķināts atbilstoši darba algas, kāda saņemta pirms ārkārtējās situācijas, kuras dēļ darbs tika zaudēts, apmēram. Taču esam gandarīti arī par panākto kompromisu – 500 eiro atbalsts divus mēnešus un vēl 375 eiro trešajā un ceturtajā mēnesī ir veids, kā jaunos speciālistus varam rosināt meklēt savai kvalifikācijai atbilstošu darbu tepat Latvijā. Ticam, ka, redzot valsts ieinteresētību un gatavību palīdzēt, kvalificētie jaunieši ar augstskolas diplomu to novērtēs un savas zināšanas izvēlēsies realizēt darba tirgū Latvijā, nevis ārzemēs,” norādīja, Nacionālās apvienības Saeimas deputāte Ilze Indriksone.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) gan pauda viedokli, ka šis priekšlikums labi raksturo koalīcijas darba režīmu - vēlmi reizēm strādāt kā Ziemassvētku vecīšiem. Viņš kritizēja koalīcijas politiķus par nekonsekventu darbu, atbalstot tikai tās iedzīvotāju grupas, kuras paši vēlas.

Politiķe Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka atbalsta priekšlikumu, taču viņa kritizēja atbalsta piešķiršanas formu, norādot, ka izskatās, ka atbalsta saņēmēji tiek izvēlēti pēc deputātu gaumes, nevis reālas nepieciešamības. Deputāte arī pauda nožēlu, ka koalīcija nedēļām ilgi neieklausījās opozīcijas kolēģu priekšlikumos, kas arī paredzēja šādu atbalstu.

Saeimai vēl jālemj par atbalstu likumam kopumā.

Kā vēstīts, Latvijas Studentu apvienība cēlusi trauksmi par to, ka vairāki tūkstoši studējošo varētu apsvērt pārtraukt studijas, jo ir saskārušies ar Covid-19 krīzes radītām finansiālajām grūtībām. Apvienība mudināja politiķus pievērsties jautājuma par studējošo atbalstu risināšanu, nodrošinot iespēju studentiem kvalitatīvi studēt.

Maija beigās Izglītības un zinātnes ministrija paziņoja, ka kopā ar Labklājības ministriju ir izstrādājusi priekšlikumus vairākiem atbalsta mehānismiem, kuru mērķis ir palīdzēt gan esošajiem augstskolu studentiem, gan absolventiem un mācībspēkiem pārvarēt Covid-19 krīzes sekas un kvalitatīvi sagatavoties turpmākajam studiju procesam un ienākšanai darba tirgū. 

Viens no piedāvājumiem bija atbalsts jaunajiem speciālistiem bezdarba gadījumā. To saņemtu absolventi, kas pēdējā gada laikā ir ieguvuši profesionālo vai augstāko izglītību un stājušies darba attiecībās, bet krīzes un Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ ir zaudējuši darbu un atbilstoši esošajai likumdošanai nevar iegūt bezdarbnieka statusu, patlaban nevar pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu.

Šis atbalsts gan sākotnēji bija plānots 180 eiro apmērā mēnesī. Tikpat liels ir bezdarbnieku palīdzības pabalsts, ko izmaksā cilvēkiem, kuriem ārkārtējās situācijas laikā ir beidzies bezdarbnieka atbalsta izmaksas termiņš, bet darbu nav izdevies atrast.

Labklājības ministrijas sākotnēji izstrādātais priekšlikums paredzēja visiem iepriekšējā mācību gada augstskolu un koledžu beidzējiem, kas ārkārtējās situācijas dēļ palikuši bez ienākumiem, bet nevar kvalificēties bezdarbnieka pabalstam, izmaksāt 180 eiro lielu pabalstu. Pēc Nacionālās apvienības iebildēm, ka šāds atbalsta apmērs neatturēs kvalificētos speciālistus no darba meklējumiem ārzemēs, sarunas tika turpinātas līdz galīgās vienošanās panākšanai, par ko šodien balsoja arī Saeimas deputāti.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotiem augstākās izglītības pārskata datiem 2018./2019. mācību gadā 1. profesionālās kvalifikācijas līmeņa kvalifikāciju ieguvuši jeb koledžu absolvējuši 3354 studenti, akadēmisko bakalaura grādu ieguvuši 2774 studenti, bet profesionālā bakalaura grādu vai 5. profesionālā kvalifikācijas līmeņa kvalifikāciju ieguvuši 4755 studenti.

Pieņemot, ka absolūti lielākā daļa kvalifikāciju ieguvušo jauno speciālistu ir stājušies darba attiecībās, iespējams, ka personu, kas nonākušas šādā bezprecedenta dzīves situācijā, skaits ir ievērojams.

Komentāri (21)CopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu