Valsts prezidents: Demokrātija nav pašsaprotama un tā joprojām jāaizstāv

Valsts prezidents Egils Levits

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Par demokrātiju ir jāiestājas vēl aizvien, ja to nedara, tad demokrātija sabrūk, tiekoties ar Demokrātijas nedēļas eseju laureātiem, šādu viedokli pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, šodien prezidents tikās ar konkursa laureātiem un viņu pedagogiem no dažādām Latvijas skolām. Rīgas pils viesu vidū bija audzēkņi no Ērgļu vidusskolas, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas, Rēzeknes 3. vidusskolas un Valmieras Valsts ģimnāzijas.

Valsts prezidents norādīja, ka demokrātija nav tik pašsaprotama, kā tas varētu šķist. Viņš atsaucās uz jauniešu rakstīto, sakot, ka Latvija nenokrita no gaisa, to vajadzēja izcīnīt un gribēt.

Levits pavēstīja, ka ideja par Demokrātijas nedēļu dzima Rīgas pilī, kad pie viņa solidaritātes sarunu ciklā viesojās dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji, tai skaitā jaunieši. Izskanēja doma par demokrātijas svinēšanu, ko darbīgas rokas attīstīja līdz Demokrātijas nedēļai maijā.

Līdz 4.maijam skolēniem un studentiem varēja piedalīties Demokrātijas nedēļas eseju konkursā, atbildot uz jautājumiem: "Ko mani senči sagaidīja no Latvijas valsts pirms 100 gadiem un Atmodas laikos? Ko gaidu no savas valsts tagad?"

Eseju garums varēja būt no 140 zīmēm, kas ir viens ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter", līdz aptuveni vienai lapaspuse. Skolēnu un studentu esejas vērtēja vadošo augstskolu docētāji, kā arī Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība. Uzvarētājiem bija iespēja tikties ar paša izvēlētu politiķi un ar Valsts prezidentu bija izvēlējušies tikties seši skolēni.

Valsts prezidents pauda prieku, ka jaunieši, rakstot esejas, ir izzinājuši arī savas ģimenes vēsturi, jo "valsts ir abstrakta", bet tā kļūst konkrēta caur cilvēkiem. "Valsts vēsture vienlaikus ir arī cilvēku vēsture - jūsu vēsture, un tā vieno iedzīvotājus. Jūsu esejās tas labi parādās," uzrunājot skolēnus un pedagogus, teica Levits.

Valsts prezidents ar skolēniem pārrunāja mūsdienu demokrātijas apdraudējumus un to, ar kādām metodēm demokrātiju var stiprināt. Skolēni uzsvēra ne tikai dezinformācijas un populisma bīstamību, bet arī kritiskās domāšanas un iesaistes mazināšanos, jo, citējot skolēnus, "demokrātija pieprasa domāšanu, ieinteresētību, pilsonisku aktivitāti un izglītošanos". Pēc sarunas ar Valsts prezidentu skolēni un skolotāji devās ekskursijā pa Rīgas pili.

Uz augšu