Aprit 100 gadi kopš "Dievs, svētī Latviju" tika apstiprināta kā himna

Karogs Rīgas Doma baznīcā.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Latvijas himnas "Dievs, svētī Latviju!" 100.gadadienā Limbažu novadā notiks vairāki pasākumi, informēja Limbažu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Kamala.

Šogad aprit 100 gadi, kopš Latvijas Satversmes sapulces sēdē 1920.gada 7.jūnijā dziesma - lūgšana "Dievs, svētī Latviju!" - tika apstiprināta valsts himnas statusā.

Godinot valsts himnas simto gadadienu un Baumaņu Kārļa 185.jubileju, Limbažu muzejs aicina apmeklēt ekspozīciju par Latvijas himnas autora Baumaņu Kārļa dzīvi un devumu.

Šodien plkst.10 Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers (ZZS) noliks ziedus pie Baumaņu Kārlim veltītā pieminekļa Limbažu pilsētas centrā un viņa atdusas vietā - Limbažu Jūras ielas kapos.

Šodien no plkst.11.30 līdz 15 notiks pasākums "Baumaņu Kārļa mūzika cauri laikiem", kurā dažādi izpildītāji pulcēsies Burtnieku kvartālā, Limbažos. Paralēli būs skatāma virtuāla ekskursija "Baumaņu Kārļa pieturvietas".

Šodien Limbažu novada pašvaldības tīmekļa vietnēs tiks publicēts videostāsts par Baumaņu Kārli.

19.septembrī Viļķenē norisināsies Baumaņu Kārļa 185.dzimšanas dienai veltīts pasākums "Himnas Goda diena", kurā jau tradicionāli notiks koru sadziedāšanās, koncerts baznīcā, vietējo uzņēmēju tirdziņi un izstādes, radošās darbnīcas, filmu demonstrācijas.

Levits: Latvijas himna ir skaidra un dziļa savā vienkāršībā

Citu valstu himnās bieži minētas dinastijas un cīņas, bet Latvijas himna ir skaidra un dziļa savā vienkāršībā, Latvijas himnas "Dievs, svētī Latviju!" 100.gadadienā norāda Valsts prezidents Egils Levits.

Šogad aprit 100 gadi, kopš Latvijas Satversmes sapulces sēdē 1920.gada 7.jūnijā Baumaņu Kārļa sarakstītā dziesma - lūgšana "Dievs, svētī Latviju!" - tika apstiprināta valsts himnas statusā.

Godinot šo notikumu, Levits dalās pārdomās par Latvijas valsts himnu.

Prezidents norāda, ka jebkura valsts himna izsaka dziļākus priekšstatus par savu valsti, par savu tautu, arī par savu vēsturi un nākotnes vēlmēm, sapņiem. 

Latvijas himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Kā pauž Levits, toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme - toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.

"Šajā jaunajā jēdzienā - Latvija - jau no paša sākuma slēpās milzīgs spēks. Nezinu, vai šo spēku un tā konsekvences jau apjauta tās vārdu autors un dziesmas izpildītāji, taču šajā jēdzienā ielikto revolucionāro iedīgli jau uzreiz (un trāpīgi!) saskatīja represīvais cara režīms, aizliedzot dziesmā lietot vārdu "Latvija", kas bija jāaizstāj ar vārdu "Baltija"," norāda Levits.

Prezidents atzīmē, ka citu valstu himnās bieži pieminētas dinastijas, cīņas un varoņteikas, bet Latvijas himnā tā visa nav. Levits uzsver, ka Latvijas himna ir skaidra un dziļa savā vienkāršībā, turklāt tā ir miermīlīga, cilvēcīga. 

"Mēs esam ļoti demokrātiski - latvieši tikai vēlas mierīgi dzīvo savā vietā, savā zemē - tagad jau valstī, netraucēti no ārpuses. Mēs paši varam, protam un gribam veidot savu dzīvi, savu zemi, savu valsti. Laid mums tur laimē diet!" norāda Levits.

Prezidents akcentē, ka himnā ir minēts Dievs. Pēc viņa paustā, konstitucionālajās tiesībās Dieva piesaukšana nav nekāds retums. Ar to tiek izteikta doma, ka eksistē kaut kas lielāks par cilvēku, ka cilvēks pasaulē nav absolūti pēdējā instance.

Tas ir priekšstats par dabiskajām tiesībām, priekšstats par lietu dabisko kārtību, pauž prezidents. Šis priekšstats, kas iet tālāk par primitīvu materiālismu, atspoguļojas ne tikai latviešu tradicionālajā domāšanā, bet arī visu laiku, tostarp arī modernās pasaules, filosofijā, kas paškritiski ņem vērā cilvēka prāta ierobežotās spējas līdz galam izzināt un paredzēt pasauli, viņš skaidro.

"Mēs varam darīt daudz mūsu nākotnes veidošanā, ļoti daudz, bet līdz galam mēs par to nevaram būt droši, nevaram visu paredzēt, ne viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no mūsu gribas un rīcības. Tādēļ šis lūgums augstākai instancei - Dievam - ļauj mums mūsu zemē, mūsu valstī, mūsu Latvijā "laimē diet" - dzīvot tā, kā mēs to vēlamies," norāda Levits.

Uz augšu