Daugavpils novadā 16 hektāros plāno ierobežot latvāņu izplatību

Novadā vairāku pagastu teritorijā ir sākta latvāņu apkarošana. Saskaņā ar domes latvāņu ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu ir noslēgts līgums ar SIA "Arvore" par latvāņu izplatības ierobežošanu pašvaldībai piekrītošās zemes vienībās Višķu, Medumu, Lauceses, Naujenes, Biķernieku un Ambeļu pagastos, kopumā 42 zemes vienībās, kur latvāņu aizņemtā platība ir ap 16 hektāriem. Pirmie pasākumi - latvāņu pļaušana vai iznīcināšana ar integrēto augu aizsardzības metodi - jāveic līdz 15.jūnijam.

Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem kopumā Daugavpils novadā privātpersonām vai juridiskām personām piederošajās zemēs latvāņi aizņem ap 195 hektāriem zemes. Pašvaldībai piederošajos īpašumos bija reģistrēti ap 89 hektāriem ar latvāņiem invadētas zemes, taču pērn pašvaldības zemes lietu speciālisti, apsekojot latvāņu skartās platības, secināja, ka vairākās reģistrētajās platībās latvāņi ir iznīdēti un ir sastopami vairs tikai 35 hektāros.

Pašvaldības Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra atzina, skaidroja, ka latvāņu sēklas augsnē var uzglabāties un saglabāt dīgtspēju līdz desmit gadiem, tāpēc to, ka latvāņi invadētajās teritorijās iznīks uzreiz pēc pasākumu īstenošanas, garantēt tomēr nevar. Taču jebkurā gadījumā šie pasākumi būtiski samazināšot latvāņu platības. Bāra uzsvēra, ka ļoti būtiski ir arī tas, lai latvāņu apkarošanas pasākumus īstenotu arī privāto zemju īpašnieki, pretējā gadījumā pašvaldības veiktais darbs var izrādīties veltīgs. Tāpēc turpmāk plānots arī strādāt ar īpašniekiem, kuru zemes invadētas ar latvāņiem.

Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu un Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumiem valsts līmenī tiek noteikti invazīvo augu sugas - Sosnovska latvāņa - izplatības ierobežošanas pasākumi, tā iznīcināšanas kārtība un metodes. Tāpat tajos noteikta kārtība, kādā zemes īpašnieki sniedz informāciju par latvāņa izplatību zemes lietošanas mērķu grupās, un informācijas saturu, kas ir brīvi pieejams sabiedrībai, kā arī darba aizsardzības prasības, veicot latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus.

Pašvaldība arī atgādina, ka ikviena zemes īpašnieka pienākums ir rūpēties ne tikai par sev piederošo zemes īpašumu, bet arī nepieļaut invazīvo augu sugu izplatību ārpus sava īpašuma. Tāpat jāziņo Valsts augu aizsardzības dienestam, kādi pasākumi notiek cīņā ar latvāņu aizaugušajām teritorijām, kā arī jāsniedz informācija par latvāņu atradņu paplašināšanos vai samazināšanos. Zemes īpašnieki var vērsties arī pašvaldībā pēc konsultācijas par iespējamiem pasākumiem latvāņu izplatības ierobežošanā.

Padomju gados latvāņi Latvijā tika ievesti kā kultūraugi, kurus tika paredzēts izmantot skābbarībai liellopu fermās. Vairāku gadu desmitu laikā šis augs izplatījies savvaļā. Augu sula satur vielas, kas ultravioletā starojuma iedarbībā var radīt ādas apdegumus. Latvānis ir grūti iznīdējams, tā sēklas saglabājas augsnē ilgstoši. Lauksaimniecībai derīgo zemju, kur ieviesies latvānis, izmantošana ir apgrūtināta, bet īpaši sarežģīti ir panākt šī invazīvā auga iznīdēšanu ūdeņu krastos, ceļmalās, pamestās un degradētās teritorijās.