Ikdienā, izmantojot populāras Interneta platformas, mēs atstājam digitālās pēdas, kas ļauj tehnoloģiju milžiem pelnīt miljonus. Kā šīs pēdas veidojas, skaidroja raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Raidījums: Kā tehnoloģiju milži izseko vecmāmiņu Antoņinu (3)
Raidījums eksperimentā iesaistīja vecmāmiņu Antoņinu. Viņai izveidoja e-pastu platformā gmail.com, kas pieder tehnoloģiju milzim “Google”, un profilu sociālajā tīklā “Facebook”.
Antoņinai tiek noteiktas dažādas intereses, piemēram, viņa "Google" meklē informāciju par blenderiem, un drīz vien kultūras portālā "Satori" parādās dažādas šīs ierīces reklāmas.
Šis portāls, kā daudzi citi, izmanto “Google” reklāmas tīklu, kurā reklāmas ievieto pats “Google”, kas spēj nolasīt, ka “Satori.lv” tagad ir ienākusi tieši Antoņina un viņai vajag rādīt tieši blenderi.
Tas notiek caur tā sauktajām sīkdatnēm jeb sīkfailiem, caur kuriem tiek identificēts konkrētais lietotājs, “Google” jau iepriekš bija fiksējusi Antoņinas sīkdatnes, un tajā brīdī, kad, ieejot satori.lv, viņa atļāva lietot sīkdatnes, proti, nolasīt viņas pēdas nospiedumu, “Google” secināja, ka tas ir viens un tas pats lietotājs, un šim vajag pārdot blenderi.
Pētnieku aprindās šāda mūsu datu apstrāde un pārstrāde tiek dēvēta par novērošanas kapitālismu. Daži pētnieki uzskata, ka mēs kā sabiedrība esam šīm platformām atļāvuši pārāk daudz, ar mūsu datiem tās pelna milzu summas.
Kā vērtējamas sīkdatnes un vai iespējams lietot Internetu, neatstājot aiz sevis pēdas, uzzināms raidījumā.