Jaunā ģenerālprokurora atlases kārtība nodrošināja atklātu un caurspīdīgu procesu, kurā bija iespējams izvirzīt vienu no labākajiem pretendentiem uz šo amatu, šādu viedokli pauda Saeimas Juridiskās komisijas un Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.
Tieslietu padome ģenerālprokurora amatam ir izvirzījusi Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu. Jaunā atlases kārtība paredz, ka ģenerālprokurora kandidātu virza nevis Augstākās tiesas priekšsēdētājs vienpersoniski, bet gan Tieslietu padome, kurā pašlaik ir pārstāvēti divi JKP politiķi.
Vaicāts, kā JKP balsos saistībā ar Stukāna kandidatūru, Jurašs skaidroja, ka par to lems frakcija. Apstiprināšanas gadījumā Saeimā Stukānam būs iespējams uz notiekošo prokuratūrā paraudzīties ar skatu no malas un īstenot dzīvē nepieciešamās pārmaiņas, lai uzlabotu prokuratūras darbu, uzskata politiķis.
Vaicāts, vai Jurašam izvirzītā apsūdzība liks pašam atturēties no balsojumiem jautājumā par ģenerālprokurora amata kandidātu, Jurašs akcentēja, ka "absurdai apsūdzībai nav nekāda sakara ar balsojumu par ģenerālprokurora apstiprināšanu amatā". Tieslietu padomes sēdē, kurā lēma par ģenerālprokurora kandidātiem, Jurašs gan nepiedalījās, " lai novērstu jebkādas politiskās spekulācijas par balsojuma rezultātu".
Jau vēstīts, ka Jurašs patlaban ir apsūdzētā statusā lietā par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, jo viņš 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis. Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot.
Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Kā ziņots, par Stukāna kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai.
Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc balsojuma par Stukāna kandidatūras izvirzīšanu paziņoja, ka "cīņa bija visai spraiga" un balsojums notika četrās kārtās.
Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.
Stukāns aģentūrai LETA pauda, ka apstiprināšanas gadījumā ģenerālprokurora amatā prokuratūru sagaidīs lielas reformas.
Pozitīva Saeimas lēmuma gadījumā pirmās lietas, kam Stukāns pievērsīsies, būs prokurora lomas mainīšana pirmstiesas izmeklēšanā. "Es vēlos pētīt prokuratūras struktūru, lai maksimāli lietderīgi izmantotu prokurorus tieši izmeklēšanas nodrošināšanā. Pārmaiņas būs tikai tad, kad spēšu saprast un apzināties situāciju, kāda patlaban ir prokuratūrā. Ar to es domāju prokuratūras struktūru un štata vietas," norādīja Stukāns.
