Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors nosūtījis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu divu personu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 319.panta trešās daļas par valsts amatpersonas aiz nolaidības neizdarītām darbībām, kuras tai pēc uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai, ja ar to izraisītas smagas sekas.
Ģenerālprokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu pret bijušo Saeimas kancelejas vadītāju Māri Steinu un bijušo parlamenta izpilddirektoru Valdi Ziemeli.
Saskaņā ar apsūdzību divas bijušās valsts amatpersonas nolaidīgi pildījušas savus amata pienākumus, kā rezultātā Saeimas telpu pārplānošanas būvdarbus, kuru mērķis bija ieviest specifiskas drošības prasības, veica komersanti, kuriem nebija izsniegts industriālās drošības sertifikāts.
Tā rezultātā tika ne vien ievērojami apdraudētas valsts varas intereses, bet arī iestājušās smagas sekas – nodarīts mantiskais zaudējums Latvijas Republikai Saeimas personā 251 847 eiro apmērā.
Savulaik ziņots, ka Jaunās Saeimas ēkas rekonstrukcijā pieļauts, ka telpas Saeimas Nacionālās drošības komisijas slepenajām apspriedēm restaurējuši būvnieki bez industriālās drošības sertifikāta.
Savukārt aģentūra LETA ziņoja, ka Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) drošības iestādēm izteikusi lūgumu izvērtēt nelietderīgus tēriņus Saeimā. Savukārt parlamenta administrācijas ģenerālsekretāre Karina Pētersone aģentūrai LETA pastāstīja, ka Saeimā notiek dienesta izmeklēšana par iespējamiem pārkāpumiem, par kuru saturu gan informācija ir konfidenciāla.
Mūrniece piebilda, ka ir atklājušies jautājumi saistībā ar Saeimas darbinieku naudas līdzekļu tērēšanu un lietderību, kā arī dažu darbinieku attieksmi pret drošības prasībām. Šo informāciju izvērtēšanai viņa nodevusi Satversmes aizsardzības birojam, Drošības policijai un prokuratūrai.
Aizbildinoties ar ierobežotas pieejamības informāciju, politiķe atteicās sniegt jelkādu papildu informāciju par nelietderīgajiem tēriņiem un drošības prasību ievērošanu, kā arī komentēt to, vai Pētersones aiziešana no amata ar 1.martu ir ar to saistīta.
Nacionālās drošības komisijas sēdes bija ieplānotas jaunās ēkas cokola stāvā. Tomēr pēc atklātajiem pārkāpumiem ir skaidrs, ka tagad šeit apspriest valsts noslēpumu ir kategoriski aizliegts, norāda raidījums.
Saeima jauno ēku Jēkaba ielā 6/8 iegādājās par 2,5 miljoniem eiro un ieguldīja vēl piecus miljonus eiro restaurācijā. Projekta autori bija "Arhis Arhitekti', būvnieks - Velve, apakšuzņēmēji - Re&Re, elektrību un vājstrāvas ievilka uzņēmums Moduls, par mehāniskajām sistēmām atbildēja kompānija Lafivents, bet stiklotās konstrukcijas lika Alumax group.
Raidījums Nekā personīga noskaidrojis, ka četriem no sešiem būvniecībā iesaistītajiem - arhitektu birojam, būvniekam, Moduls un Alumax group - nebija Satversmes aizsardzības biroja izsniegta industriālās drošības sertifikāta, kas apliecina komersanta spēju nodrošināt sevišķi slepenas un slepenas informācijas aizsardzību.
Tas arī nozīmē, ka šāda prasība nebija iekļauta Saeimas rīkotā konkursa nolikumā.
Saeimas prezidija locekļi pēc dienesta ziņojuma izlasīšanas raidījumam pauduši pārliecību, ka vainīgajiem Saeimas darbiniekiem būs disciplinārsodi, taču atturējās minēt, vai kādam draud arī atbrīvošana no amata.
Savukārt Pētersone skaidrojusi, ka "tas skar manus tuvus kolēģus, ar kuriem esmu bijusi līdzgaitniece ilgus gadus, un man tas ir smagi .
Tādēļ viņa pieņēmusi lēmumu pamest amatu. "Es izdarīšu visu, kas nepieciešams, lai izvērtētu notikušo un katra atbildību tajā, bet tas nav viegli," piebilda Pētersone.
