Saeima 11.jūnijā trešajā lasījumā skatīs Tieslietu ministrijas (TM) vadītās darba grupas izstrādātos apjomīgos grozījumus kriminālprocesa efektivizēšanai un pilnveidošanai, kuri, tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ieskatā, novērsīs tiesvedības procesu nepamatotu novilcināšanu, pavēstīja TM pārstāve Lana Mauliņa.
Ministrijas preses paziņojumā citēts Bordāns, kurš norādījis, ka ministrija kopš 2019.gada februāra strādājusi, lai uzlabotu kriminālprocesa un tiesvedību efektivitāti. Viņš atzīmējis, ka pabeigts apjomīgs darbs un izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā sagatavoti nozīmīgi Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas nodrošinās kriminālprocesa efektivizāciju un novērsīs iespējas personām nepamatoti kavēt lietu iztiesāšanas raitu norisi. "Ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Saprātīgos termiņos neizskatīta lieta principā nozīmē, ka taisnīgums nav noticis," uzsvēris ministrs.
Vienlaikus Bordāns izcēlis, ka šis ir tikai viens no spertajiem soļiem. Proti, ir sagatavota nākamā konceptuālu izmaiņu pakotne, kas ļaus būtiski saīsināt tiesvedība procesu norisi krimināllietās. Tāpat norit intensīvs darbs pie kriminālprocesa norises digitalizācijas, proti, e-lietas programmas īstenošana, tiesvedības un izmeklēšanas procesu modernizācija, atzīmējis ministrs.
TM skaidroja, ka bieži vien personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, pirmstiesas procesā neizmanto savas procesuālās tiesības klusēt vai atteikties liecināt, bet gan apzināti sniedz nepatiesas liecības. Šādā veidā nepatieso liecību pārbaudei nelietderīgi tiek tērēti valsts resursi un kavēta kriminālprocesa norise. Ar grozījumiem tiek noteikts, ka turpmāk personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, būs pienākums sniegt patiesas liecības, ja tiks izmantotas tiesības liecināt.
Tāpat grozījumi nosaka, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, ja izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums. Savukārt ar grozījumiem Kriminālprocesa likuma 392.pantā tiek noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu var izbeigt kriminālprocesu par maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu, ja nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu.
Turpretim Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmās daļas grozījumi, paredz, ka krimināllietu tiesa varēs iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi vai ir iesniedzis tiesai lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās arī tajos gadījumos, kad persona ir apsūdzēta smaga nozieguma izdarīšanā. Vienlaikus Kriminālprocesa likums ir papildināts ar 464. panta trešo daļu, kurā tiek paredzēta iespēja krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem iztiesāt bez kāda no apsūdzēto klātbūtnes, ja konstatēts, ka viņa piedalīšanās konkrētajā tiesas sēdē nav nepieciešama un viņš nevēlas piedalīties attiecīgajā tiesas sēdē.
Ministrijā arī norādīja, ka vairumā gadījumu aizstāvība prokuroram neiesniedz uz tiesas sēdi izsaucamo personu sarakstu, bet gan to dara tad, kad lieta jau ir tiesā, izmantojot tai kriminālprocesā noteiktās tiesības iesniegt pieteikumus un lūgumus. Šādā veidā tiek apgrūtināta tiesas darba plānošana un tiesnešiem nav iespējams plānot tiesas sēžu kalendāru. Ņemot vērā minēto, ir izdarīti grozījumi vairākos Kriminālprocesa likuma pantos, nosakot, ka aizstāvībai būs pienākumu iesniegt uz tiesu izsaucamo personu sarakstu ne vēlāk kā desmit dienas pirms pirmās tiesas sēdes.
Tāpat Kriminālprocesa likuma 434.panta pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, no tās izslēdzot prasību par nepieciešamību prokuroram informēt cietušo par viņa tiesībām izteikt savu viedokli par vienošanās procesa iespējamo piemērošanu. Arī Kriminālprocesa likuma 436.panta pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka gadījumā, ja kriminālprocess tiek turpināts kā vienošanās process, procesa virzītājs - prokurors - nosūta cietušajam vienošanās protokola kopiju un informāciju par tiesībām vienošanās procesā. Attiecībā uz vienošanās procesa pilnveidošanu Kriminālprocesa likumā izdarīti arī citi grozījumi, kas nodrošinās efektīvāku vienošanās piemērošanu pirmstiesas kriminālprocesā.
Lai efektivizētu tiesas darba organizāciju un nodrošinātu kriminālprocesuālo ekonomiju, kā arī veicinātu personas tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā nodrošināšanu un, lai novērstu iespējas ļaunprātīgi izmantot Kriminālprocesa likumā ietvertās normas pretēji to patiesajiem mērķiem, sagatavotie priekšlikumi Kriminālprocesa likumā 505., 507., 508. pantā paredz tiesas tiesības pēc procesā iesaistīto personu viedokļu uzklausīšanas noteikt tiesas debašu, replikas un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Vienlaikus Kriminālprocesa likuma 506., 507. un 508.pantā tiek paredzēts noteikt, ka tiesai būs tiesības pārtraukt lietas dalībnieku debašu runu vai repliku vai attiecīgi apsūdzētā pēdējo vārdu, ja tiesa konstatēs, ka lietas dalībnieks atkārtoti min tos pašus argumentus to pašu faktu pamatošanai, novilcina lietas iztiesāšanu vai izrāda necieņu tiesai vai lietas dalībniekiem, kā arī ja replikā nerunā par debašu runu vai apsūdzētais runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.
TM arī uzsvēra, ka kriminālprocesi, kuru iztiesāšana ievelkas advokātu noslodzes dēļ, kavē savlaicīgu kriminālprocesa iztiesāšanu. Izstrādātie grozījumi Kriminālprocesa likuma 80.panta pirmajā daļā, paredz, ka advokāts, uzņemoties sniegt juridisko palīdzību, nekavē lietas vešanu saprātīgos termiņos. Tāpat grozījumi Kriminālprocesa likuma 466.panta pirmajā daļā paredz noteikt - ja aizstāvis, ar kuru klients noslēdzis vienošanos vai kuru norīkojis zvērinātu advokātu vecākais, nevar piedalīties tiesas sēdē, viņš nodrošina, lai viņa vietā ierastos cits advokāts, iepriekš par to vienojoties ar klientu vai informējot zvērinātu advokātu vecāko.
Izstrādāti arī grozījumi Kriminālprocesa likuma 447.pantā, kas nosaka, ka turpmāk krimināllietas pirmajā instancē tiks izskatītas tikai vienpersoniski, lai samazinātu tiesnešu noslodzi.
Kriminālprocesa likums tiek papildināts ar jaunu 484.1 pantu, kas paredz, ka žurnālistiem būs iespējas un tiesības fiksēt atklātu tiesas sēžu gaitu skaņas vai skaņas un attēla ierakstā, tādējādi, nodrošinot iespēju sabiedrībai saņemt precīzāku un plašāku informāciju par krimināllietu iztiesāšanas gaitu tiesā.
Tāpat izstrādāti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz, ka par jaunu pastiprinošu atbildības apstākli tiks uzskatīts, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona sniedz apzināti nepatiesu liecību. Tādējādi, nodrošinot, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, iestātos atbildība par nepatiesu liecību sniegšanu, ja tiek izmantotas tiesības liecināt.
Savukārt likumā "Par krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību" tiks definēti divi konkrēti maznozīmīguma kritēriji, proti, vienu kritēriju attiecinot uz mantiskā zaudējuma apmēru, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī ir bijis mazāks par vienu pusi no tai laikā Latvijā noteiktās minimālās mēnešalgas, bet otru kritēriju attiecinot uz interešu nelielu apdraudējumu, kas ir aizsargātas ar likumu.
Šādos gadījumos kriminālprocesa uzsākšana nebūs obligāta. Jaunais grozījums atslogos tiesībaizsardzības iestāžu, un prokuratūras darbu, vienlaikus radot iespēju lielāku resursu atvēlēt kriminālprocesiem, kuri uzsākti par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, ka arī par tādu nodarījumu izdarīšanu, ar kuriem ticis radīts būtisks kaitējums vai smagas sekas ar likumu aizsargātajām interesēm.
Grozījumi likumos stāsies spēkā pēc to izsludināšanas.
Tāpat Tieslietu ministrija uz otro lasījumu Saeimā ir iesniegusi papildu konceptuālas izmaiņas attiecībā uz pierādījumu pārbaudes organizēšanu tiesā. Minēto grozījumu atbalstīšanas gadījumā būtu iespējams ievērojami saīsināt tiesas procesa ilgumu. Grozījumi tiek skatīti Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā.
