Rinkēvičs: Ārkārtīgi jūtīgie rasu jautājumi ASV dienaskārtībā pastāv jau gadu simtiem (3)

Ministrs norādīja, ka ASV ir liela un spēcīga valsts, kurai ir zināmas problēmas. Viņa ieskatā, Covid-19 radītā krīze, ekonomiskie izaicinājumi un cilvēka [policijas nogalinātā Džordža Floida] nāve radījusi sabiedrībā spriedzi.

"Policijas pilnīgi nepamatotā noziedzīga spēka pielietošana un tai sekojošie protesti rāda, ka ASV ir problēmas, kuras risināt un kuras tā apzinās," norādīja Rinkēvičs.

Viņš aicināja paturēt prātā trīs lietas - pirmkārt, rasu jautājumi ne pirmo reizi aktualizējas un šo problēmu saprot gan sabiedrība, gan arī politiķi. Otrkārt, var novērot, ka ASV tiesu sistēma uz šo ir reaģējusi - policisti ir arestēti un viņiem ir izvirzītas apsūdzības. Treškārt, redzams, ka ASV atļauj miermīlīgu demonstrāciju norisi, tomēr nereti provokatori cenšas pārvērst demonstrācijas par vardarbīgām, līdz ar ko policija un citas varas iestādes pielieto tās spēka darbības, kuras nepieciešams.

Rinkēvičs pauda cerību, ka ietvars, kurā darbojas ASV demokrātijas un likuma varas institūcijas ir pietiekami spēcīgs, lai tiktu galā ar šiem izaicinājumiem. Tāpat ministrs atgādināja, ka šī nav pirmā reize, kad ASV noris plaši protesti.

"Mēs sekojam līdzi un redzam, ka tiesu varas un demokrātijas institūti cenšas reaģēt. Mazliet satraucoši bija redzēt, ka ir pieaudzis tieši žurnālistu aizturēšanu skaits, kuru brīvība - ziņot no notikumu vietas-, ir neapstrīdama," uzsvēra Rinkēvičs.

Runājot par pieminekļu demontāžu, kas notikusi gan Beļgijā, gan Lielbritānijā, ministrs uzsvēra, ka viņš vienmēr ir bijis piesardzīgs jautājumos, kas skar vēsturi. Tā kā Rinkēvičs ir studējis vēsturi, viņaprāt, ir ļoti grūti izslēgt kādu epizodi no vēstures.

Ministrs atzina, ka seko līdzi diskusijām sociālajos tīklos, jo īpaši "Twitter", kur vieni saka, ka nedrīkst aiztikt nevienu pieminekli, bet otri atgādina par mūsu pašu "ļeņinekļu" demontāžu. Ministra ieskatā, arī pieminekļu stāsts ir daļa ne tikai no vēstures, bet arī no tagadnes un nākotnes politikas.

"Digitālajā laikmetā ir informācijas pārbagātība. Lai kaut ko uzzinātu, nav vairs jāiet uz bibliotēku vai jārakājas enciklopēdijās, grāmatās. Pietiek tikai ar dažiem klikšķiem. Negatīvā puse ir tā, ka izplatās tik daudz dažādas informācijas, vai tiek pausti dažādi mobilizācijas aicinājumi, ka šķietami iestājušies "digitālie viduslaiki" - kas digitālajā tirgus placī notiek, tur arī sabiedrība viļņojas līdzi," sacīja ministrs.

Viņaprāt, strauja pieminekļu demontāža vai apķēpāšana nav labākais risinājums. Bet no otras puses, ja, piemēram, ASV, Lielbritānijas vai Beļģijas varas iestādes, kas ir likumīgi vēlētas pārstāvēt pilsoņus, nolemj, ka vienu vai otru pieminekli ir jādemontē, tas ir attiecīgo iestāžu lēmums.

"Mums pašiem jau gadu gadiem ir diskusijas par vienu būvi Pārdaugavā, un par to viedokļi nav viennozīmīgi. Man kā vēsturniekam ir piesardzīga attieksme pret to, ka ar viena pieminekļa demontāžu, mēs aizvācam arī kādu vēstures posmu. Vai to vajag darīt, vai nē, ir katras brīvi vēlētas pašvaldības vai nacionālās valdības ziņā," sacīja Rinkēvičs.

TVNET jau rakstīja, ka ASV policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāve 25.maijā Mineapolē izraisīja plašus protestus, bet paralēli tiem ASV lielpilsētas notika sen nepieredzēta vēriena grautiņi, ielu vardarbība, veikalu izlaupīšana un ēku dedzināšana.