Visām iesaistītajām pusēm ir tiesības apstrīdēt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Satversmes tiesā, ja tās uzskata, ka ir pārkāptas viņu tiesības, sacīja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP).
Viņš nesaskata, ka Administratīvi teritoriālās reformas komisija būtu pārkāpusi kādas procedūras. "Likumprojekta izstrādes laikā mēs konsultējāmies ar pašvaldībām, gatavojot likumprojektu gan otrajam, gan trešajam lasījumam. Komisijas sēdēs uzklausījām gan iedzīvotāju, gan nevalstisko organizāciju viedokli. Manuprāt, konsultāciju procesu mēs esam nodrošinājuši diezgan plašu, lai Saeima šodien varētu pieņemt vēsturisko lēmumu," pauda Plešs.
Runājot par to, cik lielā mērā atšķiras Saeimas pieņemtais likums, salīdzinot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības sākotnēji piedāvāto reformas projektu, Plešs atzina, ka ideāli būtu, ja Saeimai būtu izdevies pieņem likumu ar sākotnēji paredzēto 35 pašvaldību skaitu. Taču, ņemot vērā tik sadrumstalotu un tik dažādu partiju sastāvu, kāds ir šajā Saeimā, viņa ieskatā 42 pašvaldību modelis ir ļoti labs.
Politiķis atgādināja, ka atbilstoši Latvijas Bankas aprēķiniem kopējais ekonomiskais ieguvums no administratīvi teritoriālās reformas būs līdz pat 180 miljoniem eiro gadā, ja novada vidējais iedzīvotāju skaits būtu 20 000 cilvēku, taču pēc jaunā modeļa tas būs vidēji 30 000 cilvēku un jauno novadu vidējais gada budžets būs 50 miljoni eiro, kas pavērs plašākas iespējas pašvaldībām uzlabot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
Ja līdz šim atšķirība starp lielāko un mazāko pašvaldību bija 30 reizes, tad tagad tās atšķirsies vien septiņas reizes, piebilda Plešs.
Jau ziņots, ka no 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais administratīvi teritoriālās reformas likums. Par likumu nobalsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.
