Saeimas deputātu vairākums savu lēmumu par Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā pamato ar to kultūrvēsturisko piederību Latgalei, skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Pūce: Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā pamato ar to kultūrvēsturisko piederību Latgalei (4)
Ministrs norādīja, ka pats droši vien tā nebūtu balsojis, jo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājums paredzēja Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā. Reizē politiķis pauda pārliecību, ka Varakļānu iedzīvotāji no ATR būs ieguvēji, arī atrodoties Rēzeknes novadā.
Pūce norādīja, ka Varakļānu novada nākotnes apspriešana raisīja ļoti lielas emocijas. Saeimā pēdējā balsojumā domas mainīja gan daži no tiem, kas iepriekš bija par Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā, gan daži no tiem, kas iepriekš iestājās par šīs teritorijas pievienošanu Rēzeknes novadam, sacīja ministrs. Politiķis atzīmēja, ka debatēs par Varakļāniem tika piesaukti gan argumenti saistībā ar 1917.gada, gan pat 13. un 14.gadsimta notikumiem.
Vaicāts, vai situācijā, kad iedzīvotāji vairāk vēlas pievienoties Madonai un kad Saeima šajā jautājumā bija sadalījusies divās daļās, būtu nepieciešams īstenot kādu kompromisu, Pūce atbildēja, ka neuzskata, ka izlemtais šajā jautājumā būtu jāpārbalso, jo Saeima ir pieņēmusi gala lēmumu.
Atbildot uz jautājumu par iespēju sabiedrības viedokļa uzklausīšanas vārdā tomēr veikt grozījumus un atstāt Varakļānus kā atsevišķu novadu, Pūce vērsa uzmanību uz vairākiem aspektiem, kāpēc šī reforma neparedz Varakļānus kā atsevišķu novadu - Varakļānos ir ap vai mazāk nekā 3000 iedzīvotāju un tajos nav reģionālās nozīmes attīstības centra. Pūce pauda, ka ATR ir veikta, pašvaldības veidojot ap reģionālas nozīmes attīstības centriem. Iepriekš ministrs bija arī norādījis, ka šodien pieņemtās ATR rezultātā vidēji pašvaldībā būs 28 000 iedzīvotāju.
Jau vēstīts, ka no 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais ATR likums.