Aktuāli ⟩ Kā palīdzēt bērnam neveidot rasistisku identitāti? (23)

Neiecietība, bieži nežēlība, kuras pamatā ir pārliecība (uzskati), ka kāda rase ir augstāka nekā cita, tiek saukta par rasismu. To bieži pavada aizspriedumi un diskriminācija pret citas rases, kultūras pārstāvi. Mūsu aizspriedumus pavada un to pamatā ir stereotipi (sods, ko mēs maksājam par sarežģītās pasaules vienkāršošanu).

Būtu svarīgi ar bērniem nopietni izrunāt jautājumus, kuri skar rasismu, jo potenciāli tas varētu samazināt risku citas kultūras, sabiedrības pārstāvja ciešanām un palīdzēt bērniem novērst rasistiskas identitātes veidošanos.

Kā palīdzēt bērnam neveidot rasistisku identitāti?

1. Noskaidro!

Pirms sāc skaidrot rasisma jēdzienu un tā izpausmes, ir vērts noskaidrot, kādi ir pašreizējie bērna pieņēmumi par citu kultūru pārstāvjiem. Par bērna pieņēmumiem var uzzināt, uzdodot jautājumus: “Ko tu domā par šīs rases pārstāvjiem?”, “Cik, tavuprāt, rasu ir sastopamas uz mūsu planētas?”. Ja, bērns nesniedz plašu vērtējumu vai ieskatu savos uzskatos par citu rasu pārstāvjiem, iespējams, var arī izspēlēt kādu spēli, kas ietvertu atšķirīgas kultūras vides kontekstu (mijiedarbību starp vismaz divām kultūrām).

2. Veidojiet sarunu

Pēc bērna pašreizējo pieņēmumu noskaidrošanas vajadzētu tēmu kārtīgi izrunāt - Par rasismu ir jārunā! Ir jāizskaidro rasisma jēdziens atbilstoši bērna vecuma posmam.

Mazākam bērnam mazināt rasistiskas identitātes veidošanos var, atgādinot pieklājīgas, mazliet ar morāli paspilgtinātas uzvedības normas, norādot, piemēram: “Nedari otram to, ko negribi, lai nodara tev”, savukārt vecākam bērnam var droši skaidrot, ka rasistisku uzskatu un uzvedības paušana ir atrunāta valsts krimināllikumā un var tapt sodīta.

3. Veidojiet nopietnu sarunu

Veidojot sarunu par rasismu, domājiet, kā par jēdzienu un tā izpausmēm runājat. Sarunām par rasismu ar bērnu (gan mazu, gan skolas vecuma, gan pusaudzi) ir jābūt nopietnām. Tām nav jābūt lieki emocionālām (pastiprinātas dusmas, skumjas), pārspīlētām vai vēl sliktāk - ironiskām.

4. Runājiet tieši

Ja veidojat nopietnu sarunu, stāstiet par rasismu godīgi un atklāti (protams, ņemot vērā bērna vecuma grupu). Nesatraucieties, ja nevarat atbildēt uz jautājumiem par rasismu vai rasu atšķirībām nekavējoties. Viena no mūsdienu priekšrocībām ir tāda, ka nepieciešamo informāciju varat diezgan ātri atrast.

Svarīgi arī ņemt vērā, ka nav nekādas nepieciešamības par rasu jautājumiem runāt metaforās. Tās bērnam šajos jautājumos var sarežģīt izpratni.

5. Sarunā apsveriet rasistisku uzskatu veidošanās ceļus

Uzskatus un viedokļus no bērniem par dažādiem jautājumiem (tostarp arī rasu atšķirībām) sadzird daudzas dzirdīgas ausis, tāpēc gadījumos, kad dzirdat, ka bērns lieto frāzes, kas aizskar vai var būt aizskarošas citas rases, kultūras pārstāvim, būtu svarīgi izrunāt šo frāžu rašanās cēloņus.

Jāņem vērā, ka bērni, protams, savos uzskatos ir savu vecāku spogulis. Ja kāds no vecākiem pauž rasistiskus vēstījumus, jokus, tad to visdrīzāk darīs arī bērns.

Pētījumu atklājumi gan arī rāda, ka svarīgi ir ņemt vērā cilvēces evolūciju. Bērni (3-5 gadi) var iekļaut savā sociālajā lokā atšķirīgas rases bērnus, bet var arī pieņemt lēmumu neiekļaut, un šī rīcība var nebūt vecāku iepriekš mācītu, rasistisku uzskatu rezultāts. Bērni vienkārši līdzīgi kā pieauguši cilvēki biežāk izvēlas veidot komunikāciju ar sev līdzīgākiem cilvēkiem un var uz atšķirīgo reaģēt tikpat dažādi kā pieauguši cilvēki. Šajā gadījumā gan ir runa par priekšrokas došanu piederībai konkrētai sabiedrības grupai, nevis apzinātu rasistiska vēstījuma paušanu.

6. Skaidrojiet arī bērna kultūras un rases piederību

Veidojot ieskatu kultūru, rasu atšķirībās, ir svarīgi izcelt arī savu (bērna) kultūru, rasi. Bērnam ir jāpārzina rase, kultūra (tās vērtības, normas utt.), kurai viņš pieder, kā arī atšķirības un kopīgais viņa un citu sabiedrības pārstāvju rasēs, kultūrās. Audzinošās sarunās grūtākais, izceļot bērna rasi un kultūru, ir veidot bērna attieksmē līdzsvaru viņa un citu vajadzībām sabiedrībā. Respektīvi, skaidrot, ka kāda cita vajadzības nevar būt vērā ņemamākas vai mazāk vērā ņemamas kā manējās, ja es esmu vai arī neesmu citas rases, kultūras pārstāvis.

7. Atcerieties - attieksme pret citu kultūru pārstāvjiem veidojas visa mūža garumā

Kultūras lietpratība paredzētu, ka nerasistisku identitāti bērnam nevar izveidot, turoties pie pāris ieteikumiem. Piemēram, mācot bērnam, ka pret visu rasu, kultūru pārstāvjiem mums vienmēr ir jāizturas vienlīdzīgi, laipni. Tas ir cēls norādījums, bet tā realizācija var arī nepienākt tā izpildes sarežģītības dēļ. Drīzāk ieteikumam vajadzētu būt, ka mūsu iespēju robežās ir jāizturas pret mūsu līdzcilvēkiem vienlīdzīgi, laipni.

Kāpēc? Jo rases un/vai kultūras pārstāvētajai grupai, piemērotie stereotipi nereti ir arī mūsu (bērna) drošību sniedzoši. Mēs zinām vietas un vides pasaulē, kurās, lai arī cik laipni un augstsirdīgi būtu mūsu uzskati, mēs nelūgsim citas kultūras/rases pārstāvim sevi nofotografēt un, potenciāli arī noklausoties visskaudrāko dzīves stāstu, nedosim bīstamās vides pārstāvim savu telefonu piezvanīt.

Šādu lēmumu mēs pieņemsim, maksājot to sodu par sarežģītās pasaules vienkāršošanu – stereotipizāciju.

No vienas puses, stereotipi mums palīdz (piemēram, izvairīties no reāla apdraudējuma), bet, ja tie ir pārāk cieši, tie aizmiglo mūsu skatījumu un uzskatus par sabiedrību padara stipri nepatiesus. Līdz ar to svarīgi būtu bērnam izcelt katras rases un kultūras gan labos, gan sliktos piemērus, kā arī iepazīstināt viņu ar reāliem datiem par kādas sabiedrības grupas noziedzības, bezdarba rādītājiem.

Ir vērts arī norādīt, ka izmaiņas sabiedrībās notiek pastāvīgi un sabiedrība, kas pirms trīsdesmit gadiem (stereotipu līmenī) būtu raksturojama kā bīstama, var mainīties. Līdz ar to mainīsies arī mūsu vērtējums par to!

Papildus ir jāatzīmē, ka gan mazam, gan lielam cilvēkam ir pretestība pret nezināmo. Sastopoties un iepazīstot nezināmo, svešo, ar mītiem apvīto, mūsu domas par to mainās. Pirms sludinām viedokli par to, kāda ir šī mums svešā sabiedrības grupa, pārliecināmies, vai esam to reāli iepazinuši, par to pietiekami uzzinājuši un sapratuši...