ASV jau trešo nedēļu norisinās iekšējais saspīlējums. Šā iemesla dēļ kopā ar politologiem Veiko Spolīti un Mārtiņu Hiršu raidījumā «Pasaule kabatā» apspriedām pašreizējos notikumus Atlantijas okeāna otrajā pusē un «demokrātijas citadeles» iespējamo nākotnes attīstību.

Vai ASV var sākties jauns pilsoņu karš?

ASV pēdējā laikā ir atkal aktivizējušās sazvērestības teorijas, ka pašreizējie protesti pēc Džordža Floida nogalināšanas varētu būt prelūdija jaunam pilsoņu karam. Lūdzām ekspertus pakomentēt, vai šādām sazvērestības teorijām varētu būt kaut mazākais pamats. Hiršs norādīja, ka šāds scenārijs būtu mazticams, bet Tramps augstos amatos ir salicis sev lojālos cilvēkus, kuri piekrīt visiem viņa lēmumiem. Šeit ir runa gan par ģenerālprokuroru, gan par valsts sekretāru, aizsardzības sekretāru un citiem. Līdz ar to – tad, kad rudenī būs prezidenta vēlēšanas, varētu arī notikt kaut kas dīvains. Tāda iespēja ir lielāka nekā gandrīz vai pēdējos 100 gados. It īpaši tāpēc, ka gaidāmās vēlēšanas solās būt vēl polarizējošākas nekā 2016. gadā notikušās, un ASV kā «demokrātijas citadeles» tēls mūsdienās ir apšaubāms. «Visticamāk, ka nekas nebūs, bet ar Trampu neko nevar zināt,» saka Hiršs.

Spolītis pilnīgi piekrīt, ka ar šo, viņaprāt, «ārprātīgo» prezidentu ir iespējams pilnīgi viss. «Redzot to, ka republikāņu partija bez jebkādas diskusijas viņu atbalsta pilnīgi visā (kas ir pat antikonstitucionāls), problēmas ir,» saka Spolītis.

Politologs arī vērš uzmanību uz to, ka ASV vēlēšanu procesā jau atkal mēģina iejaukties Krievija un mēs nevaram zināt, vai varas pāreja notiks normāli, ja Tramps vēlēšanās zaudēs.

82

Džo Baidena uzvaras gadījumā 45. administrācijas vadītājs varētu arī nepamest Balto namu. «Tad būs jādomā, kā viņu no turienes dabūt laukā,» saka Spolītis. Protams, ASV ir spēcīgas drošības iestādes un specvienības viņa varu ātri izbeigtu. Tomēr jau Floida nekārtību laikā bijis redzams, ka Linkolna memoriālā bija militāri apbruņoti vīri bez atpazīšanās zīmēm, kas šai valstij nav tipiski. Ja šādi paramilitāristi sadurtos ar specvienībām vai citiem militāristiem, tad var sākties šaušana, kas principā nozīmētu pilsoņu karu.

Hiršs vēl piemetina, ka jau pirms iepriekšējām vēlēšanām Tramps teica, ka zaudējuma gadījumā to rezultātus neatzīs. Turklāt viņa zaudējums arī nenozīmētu to, ka tiktu pārtraukts spēlēt nozīmīgu lomu ASV politikā. Tramps un viņa sekotāji tik un tā turpinās tvītot un ietekmēt valstī notiekošos procesus.

FOTO: OLIVIER DOULIERY/AFP

Kāpēc par ASV policijas pārkāpumiem mēs dzirdam vairāk nekā par Eiropas valstu policiju pārkāpumiem?

Spolītis norāda, ka pirmkārt atšķiras policistu rekrutācija. ASV vietējie policijas ierēdņi (šerifi) savu amatu iegūst vēlēšanu ceļā. Ja šajā pašvaldībā ir baltādaino vairākums, tad tiek ievēlēts arī tiem draudzīgāks šerifs. Šis šerifs tad ap sevi pulcē līdzīgi domājošus cilvēkus. «Pēdējās nedēļās notiekošais vardarbības vilnis un protesti skaidri parāda, ka ir noteiktas problēmas ar noteiktu policiju noteiktās pilsētās un štatos,» saka politologs.

Savukārt Hiršs norāda, ka ASV ir ļoti plaši izplatīti šaujamieroči. Turklāt daudzos štatos ir pat tos atļauts nēsāt zem apģērba.

Tur policisti nekad nevar zināt, vai civiliedzīvotājam nav ierocis un vai viņš pēkšņi neizšaus.

82

«Ir bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēku mēģina aizturēt, bet tas sāk šaut,» saka politologs. Spolītis piemetina, ka ASV šā iemesla dēļ ir diezgan liels nogalināto skaits. Viņš salīdzina šo valsti ar Kanādu, kur ieroču nēsāšana nav tik liberāla un līdz ar to – nav daudz nošauto.

Kā notiekošie protesti ir ietekmējuši Trampa popularitāti?

Spolītis norāda, ka ir jāskatās uz atšķirīgiem socioloģiskajiem pētījumiem. Daži no tiem parādot, ka atbalsts pašreizējam prezidentam ir krities. ASV kopumā pagaidām viņu atbalsta zem 40% iedzīvotāju, un dažas aptaujas arī parāda, ka populārāks ir viņa sāncensis Džo Baidens. Hiršs norāda uz vēl kādu interesantu parādību – parasti krīzes laikā (šajā gadījumā runa ir par Covid-19 krīzi) sabiedrība apvienojas ap valdību, bet Trampa gadījumā tas īsti nav noticis. Viņa popularitāte ir pieaugusi varbūt par 1-2%, taču kopumā prezidents ir palaidis garām iespēju uz krīzes pamata palielināt savu atbalstu sabiedrībā. «Gluži pretēji – viņš ir parādījis, ka ASV ir haoss,» saka Hiršs.

Savukārt Spolītis norāda, ka notiekošais Covid-19 krīzē ir ietekmējis Trampa politisko manevrētspēju pašlaik. Džordža Floida nāves izraisītais saspīlējums varētu būt viņa iespēja apvienot amerikāņus kārtības ieviešanā un izpratnē par to, kā kopā iet tālāk, bet neizdarītais cīņā pret pandēmiju ir viņam iešāvis kājā. Vairāk nekā 120 000 amerikāņu ir aizgājuši aizsaulē, un viņa politiskie pretinieki par šo milzīgo kļūdu atgādina. Trampam gan ir izdevies noteiktu daļu savu vēlētāju saliedēt. Šī noteiktā daļa būtu fašistiskā minoritāte – cilvēki, kuri vienmēr ir uzskatījuši, ka nēsāt ieroci, ņirgāties un dzīvot bezatbildīgu dzīvi ir labi. Šiem cilvēkiem arī ir vislielākās autoritārās tendences. Spolītis pauž, ka tie varētu būt aptuveni 25% no visiem ASV iedzīvotājiem.

FOTO: AFP / Scanpix

Vai ASV būtu citādāka Baidena uzvaras gadījumā?

Spolītis uzskata, ka atšķirība būtu diena pret nakti. Baidens būtu daudz ierastāks valsts vadītājs, un viņa laikā ASV varētu atgūt pagaidām zaudēto ietekmi pasaulē. Savukārt Hiršs norāda, ka ASV varētu atgriezties lielāka cieņa pret ekspertīzi. Abi eksperti gan piekrīt tam, ka zināmas izmaiņas notiek arī ASV sabiedrībā un tajā parādās lielāki uzsvari uz izolacionismu un nacionālismu. Spolītis saka, ka noteikti nav izslēgts, ka ASV savu pasaules policista lomu varētu nodot kādam citam. Tāpat abi eksperti arī mudina atcerēties, ka Vašingtonas ārpolitika pēc Pirmā pasaules kara vienmēr ir svārstījusies starp diviem poliem – nedarīt neko un darīt daudz. Pagaidām esam tajā pusē, kad ASV nedara neko. Nākotnē varētu sagaidīt, ka šis svārsts atkal sāks virzīties pretējā virzienā.

Hiršs arī atgādina, ka Baidens kā prezidents būtu izdevīgāks arī Latvijai, jo tieši viņš Obamas administrācijā aktīvi virzīja Krievijas atturēšanas politiku.

82

«Viņš brauca uz Latviju un citām Baltijas valstīm – viņš zina šo problēmu,» saka Hiršs.

Ko no ASV situācijas varētu mācīties Latvija?

Hiršs aktualizē divas izvēles iespējas – atvērtas vai slēgtas sabiedrības veidošana. Slēgtā sabiedrībā pastāv konkrēti noteikumi par to, kā ir jāizturas un kā ir jārunā, lai iegūtu pieņemšanu. Savukārt atvērtā sabiedrībā visi ir pilsoņi un visiem ir vienlīdzīgas tiesības. Šādā sabiedrībā kāda grupa nav pārāka par citām. Latvijā zināmā mērā ar atvērtu sabiedrību ir problēmas, jo mums tomēr ir grupas, kuras ir mazāk aizsargātas, – krievvalodīgie, cilvēki ar psihiskām problēmām, homoseksuāļi u.c. Ja vēlamies, lai šajā sabiedrībā gribētu dzīvot, nevis emigrēt uz ārvalstīm, tad ir jāstrādā pie šo grupu iekļaušanas.

Atbildot uz jautājumu, vai arī pie mums ir iespējama līdzīga vardarbība, Spolītis šādu scenāriju neizslēdz.

82

«Atcerēsimies, ka vardarbība vienmēr ir iespējama un rodas no kļūdām, kuras notiek politiskā līmenī,» saka Spolītis. Sabiedrības šķelšana šajā gadījumā būtu kļūda, un ASV piemērs norāda, ka tā rada lērumu problēmu. «Mums kā mazai valstij, kura atrodas blakus lielam un revanšistiskam kaimiņam, tas var būt nāvējoši,» saka Spolītis.

FOTO: Evija Trifanova/LETA