Divas nedēļas, lai pielāgotos, jeb "Citadeles" pieredze, pārejot uz attālināta darba režīmu

Māris Kūrēns
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Ieva Makare / LETA

Attālinātais darbs daudzos uzņēmumos ir kļuvis par ikdienu. Bet kā ar bankām? Vai arī tās spēj tikt galā ar Covid-19 krīzes radītajiem izaicinājumiem darbaspēka jomā? Uz šiem jautājumiem atbildēja, kā arī līdzšinējā pieredzē intervijā portālam TVNET dalījās bankas “Citadele” valdes loceklis Kaspars Jansons.

- Cik liels “Citadelē” strādājošo īpatsvars, sākot ar marta vidu, Covid-19 krīzes dēļ strādā attālināti?

- Marta vidū valstī tika izsludināts ārkārtējais stāvoklis, un mēs faktiski divu nedēļu laikā spējām visai bankai, vairāk nekā 90% darbinieku, nodrošināt iespēju strādāt attālināti. Tā mēs principā darbojāmies līdz pat pagājušajai nedēļai, kad lielākā daļa bankas darbinieku, kas nav tieši saistīti ar klientu apkalpošanu, darbojās no mājām.

Tie, kas turpināja strādāt no birojiem, bija filiāļu darbinieki, kur arī bija mainīts darba režīms. Tātad, filiāles darbojās ar iepriekšēju pierakstu, un klientiem bija nepieciešams aizpildīt informāciju par savu veselības stāvokli un ceļošanas paradumiem pēdējo nedēļu laikā. Tad arī viņi tika apkalpoti, nodrošinot, lai filiālē būtu ne vairāk par pieciem cilvēkiem vienlaicīgi.

Banka principā operēja attālināti, un mēs redzējām, ka nebija neviena incidenta, kas būtu radušies šo straujo pārmaiņu dēļ. Domāju, ka klienti būtībā, ja neskaita izmaiņas filiāļu darba režīmā, nejuta nekādu starpību vai atšķirību tajā, kā banka strādā.

- Cik viegli vai grūti bankai bija pārslēgties uz attālināto darba režīmu, un vai šāda darba iespēja pastāvēja pirms krīzes?

- Pirms krīzes šāda darba iespēja jau pastāvēja daļai bankas darbinieku – tiem, kas nebija saistīti ar klientu apkalpošanu, kam nebija tik operacionāli pienākumi kādu funkciju veikšanai, tāda iespēja bija, taču tas nebija tik izplatīts fenomens, ka darbinieki varēja brīvi strādāt gan no mājām, gan no darba. Jā, bankai bija plāns šādas darba iespējas radīt plašākam darbinieku lokam.

Ir sfēras, par kurām tika uzskatīts, ka tur nebūs iespējams attālināts darbs, piemēram, maksājumu apstrādē un administrēšanā. Likās, ka šie ir amati, kur attālināts darbs ir neiespējams dažādu pieeju trūkuma dēļ. Taču tas, ko redzējām praksē, - patiesībā arī šāda tipa amati var tikt pārslēgti uz darbu attālināti un grūtības varbūt bija pirmajās nedēļās infrastruktūras dēļ. Tas bija jaunums ne tikai bankai, bet arī infrastruktūrai.

Interneta pieslēgumi, mobilie sakari – cilvēkiem bija jādarbojas no dažādām lokācijām – mājām, vasarnīcām. Sākumā, domāju, ne visur  infrastruktūra atbilda šiem mērķiem. Sākumā “Microsoft Teams” un citas vebināru platformas darbojās ar dažādiem traucējumiem, taču pēdējo nedēļu laikā vairs nevar izjust būtiskas problēmas ar šiem kanāliem un visas šīs ierīces veiksmīgi strādā.

Ja cilvēks sakārto savu apkārtējo vidi, tad arī veiksmīgi var strādāt šādos apstākļos. Varbūt vadītājiem bija jauns izaicinājums, kā prasmīgi vadīt komandu attālināti, kas varbūt ne visiem bija ierasta prakse.

Arī tagad, pēc trīs mēnešiem redzam, ka mums nav situācijas, kad kāda struktūrvienība vai vadītājs netiktu galā ar saviem pienākumiem. Katrā ziņā – cilvēki ļoti ātri pielāgojās.

- Varbūt ir bijuši kādi psiholoģiski aspekti, par ko sūdzējušies darbinieki, piemēram, ka ir apnicis strādāt no mājām?

- Mājās grūtāk bija tiem, kam paralēli mājās bija arī skolēni un, iespējams, bija jāpalīdz bērniem pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Zināmā mērā tā bija jauna vide, jauni darba apstākļi. Citiem varbūt bija ierobežots ierīču skaits, kas varēja radīt zināmu diskomfortu.

Bet kopumā es teiktu, ka mums nebija lielu problēmu un no bankas puses bija organizētas zināmas iespējas darbiniekiem iekšējos vebināros, kur darbiniekiem stāstījām par jaunām tehniskajām iespējām, kā veiksmīgāk izmantot sistēmas, un nepieciešamības gadījumā piedāvājām arī psihologa palīdzību. Mēs sekojām līdzi, kāds ir darbinieku noskaņojums jaunajos apstākļos.

- Kā darbinieki ir tikuši galā ar saviem darba pienākumiem, fiziski neatrodoties savās darba vietās?

- Es domāju, ka darbinieki ir tikuši galā lieliski. Mums aptaujas rāda, ka, krīzei beidzoties, darbinieki labprāt daļēji turpinātu darbu attālinātā režīmā. Strādājošie ir pamanījuši šāda darba režīma pozitīvās puses, piemēram, ka ceļā uz darbu nav jāpavada daudz laika.

Ir daudz dažādu priekšrocību, piemēram, no rīta var stundiņu ilgāk pagulēt, nav nepieciešams pucēties uz darbu un tamlīdzīgi. Šādā darba režīmā ir pozitīvi aspekti, kas ir apsveicami.

Vēl es domāju, ka attālināts darbs ļauj cilvēkiem savu darba dienu un laiku plānot elastīgi. Ir vieglāk plānot, kad strādāt un kad, piemēram, aiziet uz veikalu vai aizvest bērnus uz dārziņu. Es teiktu, ka darbinieki ātri pielāgojās un produktivitāte nav cietusi.

Varbūt sākotnēji bija grūtāk, kad bija problēmas ar saziņas kanāliem. Tas dažreiz varēja radīt produktivitātes jautājumus, bet kopumā banka ir operacionāla, un pakalpojumi klientiem ir pieejami. Attīstības projekti turpinās, un tiek plānotas jaunas lietas, tā ka nav būtiskas atšķirības ar to, kā bija pirms tam.

- Vai “Citadele” plāno mainīt savu darbaspēka politiku un arī nākotnē atstāt kādas darba vietas, kas ir tikai attālinātas?

- Šobrīd, pieņemot lēmumu par darbinieku atgriešanu birojā, savu kolektīvu esam sadalījuši trīs grupās. Mums ir A un B komandas, kas mainās ik pēc nedēļas, un ir arī C komanda, kas šobrīd, kamēr vīruss nav izskausts, un kuriem ir lielāka uzņēmība pret šo vīrusu, – tie turpina strādāt no mājām pastāvīgi.

Nākotnē noteikti mēs ļausim pēc brīvprātības principa cilvēkiem izvēlēties, kad strādāt no mājām un kad – no biroja. Domāju, ka tāds simtprocentīgs darbs no mājām – par to būtu pāragri runāt, vai tas ir iespējams. Bet daļēji tas pilnīgi noteikti varētu strādāt, un tas palielinātu darbinieku apmierinātības līmeni, ka viņi varētu brīvāk rīkoties ar savu laiku. Savukārt kompānijai tas ļautu ieekonomēt uz dažādām izmaksām, kas ir saistītas, piemēram, ar aprīkojumu.

Šajā laikā mēs esam sākuši pievērsties “paper less” lietām. Ja iepriekš daudz kas tika drukāts un nests no viena kabineta uz otru, tad tagad tas vairs nav iespējams, bet – procesi turpinās. Līdz ar to daudz kas notiek elektroniski. Arī, teiksim, biroja platības var plānot optimāli, ka visi cilvēki vienlaicīgi nebūs uz vietas. Mēs jau izmantojām šo laiku, kamēr birojs tukšs, lietderīgi, lai padarītu to elastīgāku. Noņēmām stacionāros telefonus un mēģinām darba vietas padarīt universālākas, lai cilvēki var strādāt no jebkuras darba vietas birojā.

- Salīdzinoši – pēc jūsu domām, kā varētu atšķirties bankas darbinieka attālinātais darbs no citas nozares uzņēmuma darbinieka attālinātā darba, jo bankai tomēr ir savas darba nianses?

- Uzņēmumi ir ļoti dažādi. Vai tā būtu IT kompānija vai advokātu birojs – tam ir sava specifika. Domāju, ka tās nozares, kurās nebūs iespējams veikt attālinātu darbu, ir tās, kur nepieciešams veikt fizisku darbu, lai kaut ko radītu, piemēram, ražošanas procesos.

Tur jau daudz kas ir automatizēts, taču tāpat uz vietas ir nepieciešami cilvēki, lai varētu operēt ar šīm mašīnām. Arī lauksaimniecībā ir vajadzīgas rokas, kam veikt šos darbus. Tur attālinātais darbs būs maz iespējams. Mums kā bankai, kā redzam, ir iespējams un ir svarīgi, lai mūsu klienti nejustu nekādas atšķirības no tā, kā strādājām iepriekš un kā tagad.

Bankām svarīgi ir drošības aspekti – arī attiecībā uz klientu datu drošību. Tas viss ir ļoti svarīgi, tāpēc šīs lietas tiek uzraudzītas augstā līmenī. Redzam, ka banka ir spējusi operēt trīs mēnešus, un tas ir iespējams.

- Kā attālinātais darbs ir ietekmējis bankas sniegtos pakalpojumus? Piemēram, “Citadelē” ir iespēja kļūt par klientu, izmantojot selfiju. Vai var gaidīt kādus jaunus attālinātos pakalpojumus?

- Tādā ziņā bankas bija ļoti labi gatavas šāda tipa darba režīmam. Mums jau pirms krīzes bija pakalpojumi, kas bija pilnībā digitāli, kā jau minējāt, arī izmantojot selfijus, varēja kļūt par bankas klientu. Krīzes laikā pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem faktiski desmitkāršojās, tā ka tas bija pozitīvi.

Ja skatāmies kopumā, kas ir tās vajadzības ikdienā, kas cilvēkiem ir nepieciešamas no bankām, 95% aktivitāšu ir saistītas ar maksājumu veikšanu vai naudas izņemšanu un citām lietām. Maksājumus jau sen ir iespējams veikt attālināti. Ir gan vēl bijuši klienti, kas vēsturisku ieradumu pēc nāca to darīt fiziski klātienē. Šādi klienti arī tagad ir pārslēgušies uz digitāliem kanāliem.

Arī komunikāciju ar banku ir iespējams iniciēt attālināti. Kredītu pieteikumi ir pieejami internetā, un mēs jau dažu desmitu minūšu laikā varam klientam sniegt indikatīvu piedāvājumu. Tā ka – arī retāki pakalpojumi, ko klientiem nevajag katru dienu, ir pieejami attālināti. Tā ka domāju, ka banka jau bija gatava un arī turpmāk turpināsies darbs pie attālināto pakalpojumu plašākas pieejamības nākotnē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu