Sekojot Valsts prezidenta paustajam ierosinājumam veicināt Latvijas lauksaimniecības pakāpenisku pāreju uz bioloģisko saimniekošanu, ir uzmanīgi jāizvērtē visi aspekti un vairāk jābalstās statistikā, šodien tiešsaistē notikušās tikšanās laikā Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) pauda lauksaimnieki.
Kā aģentūru LETA informēja Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomē (LOSP), sarunas laikā tika kopīgi iztirzāta Latvijas interešu aizstāvība pirms nākamās Eiropas Savienības daudzgadu budžeta apspriešanas sanāksmes.
Tikšanās laikā lauksaimnieki uzsvēra, ka bioloģiski saimniekojošie zemnieki arī ir Latvijas lauksaimniecības organizāciju biedri. "Tomēr, rūpīgi neizanalizējot visus aspektus, mēs varam nonākt situācijā, kad no Latvijas eksportēsim augstvērtīgu bioloģisko produkciju, bet pašu uzturam importēsim lētāku, nezināmas izcelsmes pārtiku no trešajām valstīm," pauda lauksaimnieki.
Sarunā ar premjeru lauksaimnieki piebilda, ka jau tagad Latvijā integrēti audzētā pārtika ir atzīstama par kvalitātē pārāku, salīdzinot ar atsevišķās Eiropas valstīs audzēto bioloģisko produkciju.
Tāpat lauksaimnieki premjeram iezīmēja Latvijas lauksaimniecībai piedāvāto Eiropas daudzgadu budžeta projektu. Kā uzsvēra lauksaimnieki, tiešo maksājumu apjoms Latvijai paredzēts 77% apmērā no Eiropas dalībvalstu vidējo tiešo maksājumu summas. Savukārt Latvijas lauksaimnieku izdevumi ir jau pārsnieguši Eiropas vidējo līmeni. Latvijas zemnieks ar savu produkciju ir vienotā globālā tirgus dalībnieks, līdz ar to šāda nevienlīdzība Latvijas lauksaimniekus nostādot tiem neizdevīgā situācijā.
Premjers apliecināja, ka viņš ir informēts, ka lauksaimniecība ir ļoti regulēta nozare un izprot specifisko nepārtrauktības cikla nozīmību lauksaimniecībā, tāpēc piekrīt, ka atbalsta finansējuma piešķiršana lauksaimniecībā nav vērtējamā vienā kategorijā ar citām nozarēm.
Tāpat premjers bija vienisprātis ar lauksaimnieku pārstāvjiem, ka jaunās Eiropas Savienības vides ietekmes stratēģijas sakņojas politiski ideoloģiskās un pat utopiskās vīzijās un nav pietiekami ekonomiski pamatotas.
Vienlaikus sarunā par izeju no Covid-19 radītās krīzes, lauksaimnieki ar premjeru vienojās, ka aprīlī valdības pieņemtie noteikumi, kas paredz atbalstu lauksaimniekiem, ir pilnveidojami kopā ar Zemkopības ministriju, jo piena nozarei nav iespējams govi palaist dīkstāvē un tad atgriezt to ganāmpulkā. Ar šo problēmu saistīts jautājums tikšot skatīts nākamajā valdības sēdē.
