Padomju arhitektūras eksperiments: paneļu Hruščova tipa ēka, kas būvēta bez celtņa

FOTO: syndyk.by

1959. gadā Ļeņingradā tapa četru stāvu paneļu Hruščova sērijas ēka, kuras būvniecībā arhitekts izvairījās no celtņu izmantošanas. Šis nams ir saglabājies līdz mūsdienām.

Pirmajā acu uzmetienā šajā Hruščova sērijas paneļu ēkā neko īpašu vai pārsteidzošu ievērot nevarēs, tomēr no citiem namiem tā atšķiras ar kādu neparastu detaļu, kas to padara par pirmo unikālo projektu Padomju Savienībā. Šī ir pirmā daudzstāvu ēka, kuras būvēšanā netika izmantoti celtņi. 

Idejas autors bija arhitekts Emīls Jarmolinskis. Arhitekta mērķis bija rast jaunas metodes, kā pēc iespējas mazāk izmantot celtniecības tehniku, automašīnas un samazināt ēku būvniecības ilgumu. Jarmolinskis ierosināja sākt ēkas celtniecību ar jumtu. Idejas īstenošanai celtnieki vispirms uzstādīja ēkas nesošos paneļus, pēcāk ar domkratu palīdzību pacēla un nostiprināja jumtu uz pāļiem. Pēc līdzīga principa tika klātas arī ēkas stāvu grīdas. 

Tikai pēc jumta uzstādīšanas sākās augšējā stāva būvniecība. Lai darbs noritētu ērtāk un vienkāršāk, tas tika veikts uz zemes, un, kad attiecīgās konstrukcijas bija gatavas, tās ar domkratu pacēla un nostiprināja. 

Māja tika uzcelta vien dažu mēnešu laikā - tā sastāvēja no 32 dzīvokļiem, un tai bija tikai viena ieeja. Padomju celtniecībā ar rokām celtais paneļu nams bija īsts rekordists - parasti citas ēkas tapa krietni ilgāk. 

Tomēr, neraugoties uz iegūto rekorda statusu un faktu, ka Jarmolinska veikumu slavēja pat Ļeņingradas reģionālā komiteja, jaunā metode tā arī vairs netika izmantota. Galvenā problēma, kas radās būvniecības laikā, bija nepieciešamība darbam piesaistīt augsti kvalificētus būvinženierus un citus speciālistus. Padomju Savienībā šādi speciālisti bija īsts retums.

Tāpat eksperimentālās mājas būvniecības laikā speciālistiem nācās saskarties ar tehniskām grūtībām. Celtniecības laikā ēkas konstrukcijas sarāvās, kā rezultātā plāksnēs radās mikroplaisas. Šīs plāksnes tā arī atstāja ēkas fasādē - pēc speciālistu aprēķiniem, tādas konstrukcijas neapdraudēja ēkas izturību, tomēr negatīvi ietekmēja nama estētiku. 

Jaunā celtniecības metode tika atzīta par nerentablu Ļeņingradai, tomēr pēcāk ačgārno būvniecības pieeju izmantoja citās PSRS pilsētās -  Krasnojarskā un Simferopolē.  

Uz augšu