Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimai, Ministru kabinetam un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nosūtīta "Latvijas sabiedrības protesta vēstule" pret grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz iespēju ievēlēt rektorus, kuri nezina latviešu valodu.
Kā aģentūru LETA informēja vēstules iniciatori Latvijas Lietišķās valodniecības asociācija, vēstuli parakstījuši vairāk nekā 400 domubiedri, iebilstot grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz iespēju ievēlēt rektorus, kuri nezina latviešu valodu.
Vēstulē norādīts, ka saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto Augstskolu likuma grozījumu projektu tostarp tiek pieļauta iespēja Latvijas valsts augstskolās ievēlēt rektorus, kas nepārvalda latviešu valodu. Projektā teikts, ja rektora amatā ieceļ ārvalstu pilsoni, viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.
Vēstules autoru ieskatā, iespēja valsts augstskolās ievēlēt valsts valodu nezinošus rektorus neatbilst pašas valsts definētajiem mērķiem Latvijā stiprināt latviešu valodas un kultūras pozīcijas un plašu latviešu valodas lietojumu. "Un ir apšaubāms, vai šāda norma var sniegt tos cerētos ieguvumus saistībā ar Latvijas augstskolu izcilību, kuru vārdā likuma izmaiņas tiek piedāvātas," skaidrots vēstulē.
Šajā protesta vēstulē minēts, ka nav noliedzama nepieciešamība attiecīgajās studiju programmās un studiju kursos samērīgā apjomā iesaistīt ārvalstu ekspertus un pasniedzējus, tomēr virzība uz Latvijas valsts augstskolu vadīšanu svešvalodā nozīmētu, ka ikdienā augstskolā ar latviešu valodu nezinošu rektoru mainītos darba un dokumentācijas valoda, kā arī liela administratīvo darbību un saziņas daļa notiktu svešvalodā.
"Var apšaubīt, vai cilvēks, kas plāno iesaistīties Latvijas intelektuālās un akadēmiskās vides attīstīšanā, spētu to darīt efektīvi un kvalitatīvi, ja viņam līdztekus nav bijusi vēlme apgūt latviešu valodu, kas ir nosacījums patiesai klātbūtnei Latvijas kultūrtelpā un pilnvērtīgai konteksta izpratnei, bet konteksta izpratne savukārt ir nosacījums kvalitatīvam, Latvijas specifiskajām vajadzībām un interesēm atbilstošam rektora darbam," teikts vēstulē.
Vēstules autori šaubās, ka izcila personība, kas mērķtiecīgi iecerējusi darboties Latvijas augstākajā izglītībā, to izlemtu darīt vien rektora vakances līmenī un neizprastu valodas zināšanu nozīmi. Viņuprāt, loģiska secība būtu ierašanās šeit akadēmiskā vai zinātniskā darbā, pakāpeniska situācijas apzināšana un valodas apgūšana, lai pēc tam pretendētu uz augstiem amatiem.
Tiek uzsvērts, ka iespējas pilnvērtīgi mācīties valodu līdztekus intensīvajam rektora darbam būtu apgrūtinātas, turklāt, "pusmūžā valodas apguve prasa ievērojamus pūliņus".
Vairāku simtu cilvēku parakstītajā vēstulē teikts, ka šāds solis virzienā uz atteikšanos no latviešu valodas akadēmiskajā jomā būtu nevēlams signāls Latvijas sabiedrībai - "ar to pati valsts pasludinātu, ka latviešu valoda Latvijā ir šķērslis ceļā uz kvalitāti un izcilību".
Viņuprāt, tam var būt nelabvēlīgas ilgtermiņa sekas saistībā ar latviešu valodas prestižu, sabiedrības lingvistisko attieksmi un motivāciju apgūt un izmantot latviešu valodu. "Pašreizējā situācijā, kad Latvijā angļu valodas klātbūtne ikdienā jau ir ievērojami pieaugusi un latviešu valodas lietotāji "lavīnveidīgi" paši ir pieslējušies angļu valodas izmantošanai profesionālajā darbībā un sadzīvē, īpaši rūpīgi jāapsver jebkurš lēmums, kas vēl vairāk pastiprina angļu valodas dominanci, bet otrā plānā atbīda latviešu valodu," teikts protesta vēstulē.
Vienlaikus vēstulē pausts uzskats, ka augstāko izglītību ilgstoši novārdzina ar finansējuma nepietiekamību un strukturālām nepilnībām saistības problēmas. "Šo iemeslu, nevis latviešu valodas zināšanu nosacījuma dēļ, augstskolas nespēj piesaistīt spējīgākos jaunās paaudzes pārstāvjus ar izcilu izglītību, kas iegūta Latvijā vai labākajās ārvalstu universitātēs," teikts vēstulē.
Vēstuli parakstījuši virs 400 cilvēkiem, kuri ar savu parakstu apliecinājuši, ka ir pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot.
Kā ziņots, šonedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma pirmajam lasījumam Saeimā virzīt neviennozīmīgi vērtētos grozījumus Augstskolu likumā.
Par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" virzīšanu pirmajam lasījumam nobalsoja septiņi deputāti, bet par tā atgriešanu IZM pilnveidei nobalsoja trīs opozīcijas deputāti.
