Latvijas atteikšanās pievienoties Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) boikotam var apgrūtināt Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizēšanu ar pārējās Eiropas tīkliem caur Poliju, piektdien izteicies Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Kā valdības vadītājs sacījis žurnālistiem pēc divpusējas tikšanās ar Polijas premjeru Mateušu Moravecki par godu abu valstu robežas atvēršanai, viņš saņēmis skaidru vēstījumu, ka elektroenerģija no šīs spēkstacijas, ko Lietuva uzskata par nedrošu, nedrīkst nonākt Polijā.
"Ja tādas vai citādas Baltijas valstu darbības ļaus šai elektroenerģijai nonākt Polijas tirgū, var tikt apdraudēta sekmīga sinhronizācijas projekta īstenošana," izteicies Skvernelis.
Uz ziņu aģentūras BNS jautājumu, vai nespēja vienoties Astarvjecas jautājumā varētu pamudināt Poliju mainīt nostāju attiecībā uz plānoto jūras starpsavienojumu ar Lietuvu, viņš atbildējis, ka viss ir iespējams.
"Uzskatu, ka visādi var būt. Lai gan pašlaik šie lēmumi ir pieņemti un mēs kopā piedalāmies projektā, bet projekta mērķis ir nodrošināt, lai 2025.gadā būtu iespējama sinhronizācija un mēs nerunātu par iespēju šādai elektroenerģijai nonākt Polijā," piebildis Lietuvas premjers.
"Tādēļ šim pārejas laikam vajadzīgs ne tikai tehnisks risinājums, kā saka mūsu partneri, bet arī politisks lēmums, citādi iespējamas dažādas sekas," viņš brīdinājis.
Kā ziņots, Baltijas valstis pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar Eiropas energosistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras. Sinhronizāciju paredzēts veikt caur Poliju - pa zemūdens kabeli Baltijas jūrā.
Lietuva apņēmusies bloķēt Baltkrievijas kodolspēkstacijā ražotās elektroenerģijas nonākšanu tirgū, cenšoties pārliecināt arī Latviju un Igauniju to boikotēt.
