Ostu pārvaldības tāpat kā pašvaldību reformas īstenošana prasa politisko drosmi, šādu pārliecību šodien paudis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), apmeklējot Rīgas brīvostu, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Ministrs Rīgas brīvostā tikās ar brīvostas valdes priekšsēdētāju Viesturu Zepu un pārvaldnieku Ansi Zeltiņu, lai klātienē iepazītos ar Rīgas brīvostas darbu, pārrunātu ostu pārvaldības reformu, VARAM un Rīgas brīvostas sadarbību vides aizsardzības un ostas digitalizācijas jautājumos.
Runājot par ostu pārvaldības reformu, lai uzlabotu savstarpējo koordināciju, pieņemto lēmumu caurskatāmību un ostu reputāciju, kā arī sekmētu Latvijas transporta koridora starptautisko konkurētspēju, ministrs Pūce uzsvēra nepieciešamību visas trīs Latvijas lielās ostas pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām, kā arī rast optimālu sadarbības modeli ar pašvaldībām - Rīgu, Ventspili un Liepāju.
Pūce norādīja, ka apņemšanās par vienotu pieeju visām ostām, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām, pausta jau šīs valdības darbu deklarācijā, jo tikai tā iespējams nodrošināt to starptautisko konkurētspēju un pārraudzības efektivitāti.
"Protams, īpaši Liepājā, bet arī Ventspilī ir konstruktīvi jāatrisina jautājums par reģionālās ekonomiskās attīstības funkciju, ko līdz šim lielā mērā pildīja osta, turpmāku īstenošanu. Izdarīt izņēmumu, atstājot Liepājas ostu ārpus reformas, būtu konceptuāla kļūda, jo tādējādi nākotnē tiktu būtiski mazināta Liepājas ostas loma," sacīja Pūce.
Viens no VARAM pārziņā esošajiem iedzīvotājiem aktuālākajiem Rīgas brīvostas jautājumiem ir tās piegružoto īpašumu sakopšana, kā arī kopējā rūpnieciskās teritorijas ietekme uz vidi.
Ministrs akcentēja Valsts Vides dienesta (VVD) uzdevumu ostai regulāri apzināt visas tās teritorijā esošās nelegāli uzkrāto sadzīves un būvniecības atkritumu vietas un sakārtot tās. Lai mazinātu vides piesārņojumu un operatīvāk reaģētu uz jebkuriem pārkāpumiem, brīvostas vadība sadarbībā ar VVD vienojusies būtiski uzlabot piesārņojuma kontroles monitoringa sistēmu, integrējot ostas rīcībā esošās vides monitoringa iekārtas ar VVD informācijas sistēmām, kā arī nodrošinot VVD monitoringa iekārtu izvietošanu ostas teritorijā.
Tāpat osta regulāri nodod VVD rīcībā pētījumus par ogļu un putekļu koncentrāciju dažādās ostas teritorijas vietās. Sadarbībā ar VVD tiek strādāts pie dažādu atļauju piešķiršanas sistēmas sakārtošanas, lai uzlabotu vides procesu pārvaldību ostā un ostas uzņēmumos.
Tāpat ministrs ar Rīgas brīvostas vadību pārrunāja ostas digitalizācijas ambīcijas, tehnoloģiju un inovāciju lietošanu ostu ikdienas darbā. Pūce atzinīgi novērtēja Rīgas brīvostas aktivitātes virzībā uz "viedo ostu", darbu optimizācijas nolūkos gudri ieviešot jaunās tehnoloģijas un sadarbojoties ar ostas uzņēmumiem.
Kā informēja Zeps, brīvosta aktīvi strādā pie dažādu procesu automatizācijas, piemēram, nozīmīgs darbs ir paveikts pie caurlaižu sistēmas automatizācijas, kas ļaus smagajiem auto ātrāk un efektīvāk nogādāt kravas ostā, nestāvēt garās rindās un neveidot Rīgā sastrēgumus, tādējādi ekonomējot gan laiku, gan saudzējot vidi, samazinot izmešus.
Tāpat sadarbībā ar muitas pārvaldi, "Latvijas dzelzceļu" un citām organizācijām tiek risināti dažādo sistēmu integrācijas un informācijas apmaiņas jautājumi, lai kravu plūsmu būtu iespējams organizēt ātrāk un caurskatāmāk, rezultātā ostas uzņēmumiem nodrošinot konkurētspējīgāku pakalpojumu.
Pūces un VARAM prioritāte digitālajā dienas kārtībā ir efektīva digitālo tehnoloģiju risinājumu attīstīšana un izmantošana, koplietojot jau radītu digitālo infrastruktūru un organizācijām kopīgi attīstot digitālās infrastruktūras risinājumus.
Rīgas brīvostas vadība atzinīgi vērtēja ministra Pūces aicinājumu koplietot ar citām lielajām ostām tās izstrādātos digitālo tehnoloģiju risinājumus, nevis katrai radīt savus individuālus un attīstīt risinājumu platformas.
Jau ziņots, ka pagaidām trīs no koalīcijas partneriem - "Jaunā Vienotība", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"/"Tēvzemei un brīvībai/LNNK" (VL/TB/LNNK) un KPV LV - neatbalsta Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrību.
"Mums ir labā ziņa, ka valdībā visi partneri ir gatavi un griboši ostu pārvaldes reformu virzīt uz priekšu. Domas dalās. Visi ir vienprātībā, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reforma jāveic, pārveidojot par valsts kapitālsabiedrībām, bet par Liepājas SEZ domas dalījās," pirmdien preses konferencē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja Kariņš.
Viņš piebilda, ka viņa personiskais un JV viedoklis ir tāds, ka Liepājas SEZ nav vērojamas tādas grūtības kā Rīgas un Ventspils ostās, tāpēc vajadzētu sākt ar Rīgas un Ventspils pārvaldes modeļa maiņu un pēc tam nākotnē vērtēt Liepājas SEZ.
