Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie absolventu nodarbinātības dati pierāda, ka Latvijas augstskolu absolventu nodarbinātība ir augsta, kā arī demonstrē augstākās izglītības nozīmi gan indivīdam, gan visai sabiedrībai kopumā, uzskata Rektoru padome.
Kā informēja padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts, CSP un IZM apkopotā informācija būs vērtīgs informācijas avots augstskolām, pilnveidojot studiju kvalitāti.
Viņš uzsvēra, ka IZM apkopotā informācija uzrāda patiesi augstu absolventu nodarbinātības līmeni - vairākās augstākās izglītības iestādēs tas pārsniedz 90%. Daudzu studiju programmu absolventu nodarbinātība ir 100%, un tikai 2,9% no 2017.gada absolventiem 2018.gadā bija reģistrējušies kā bezdarbnieki.
Kā liecina IZM sniegtā informācija,
2017.gada absolventu vidējie ienākumi tikai gadu pēc absolvēšanas ir augstāki nekā vidēji valstī.
Vienlaikus, Bernāta ieskatā, IZM apkopotā informācija apliecina likumsakarību - paaugstinot iegūtās izglītības līmeni, caurmērā pieaug arī absolventu ienākumi.
"Pieaugot ienākumiem, absolventi vairāk samaksā nodokļu maksājumos, tādēļ augstākā izglītība ir ieguvums ne tikai indivīdam, bet visai sabiedrībai," pauda Rektoru padomes ģenerālsekretārs.
Bernāts akcentēja, ka Latvija ir Eiropas augstākās izglītības telpas daļa, un Eiropas Padome ir identificējusi vairākus augstākās izglītības mērķus. "Bez ilgtspējīgas nodarbinātības nodrošināšanas augstākā izglītība palīdz attīstīt studējošo personību un sagatavo studējošos kā aktīvus pilsoņus demokrātiskā sabiedrībā. Augstskolas rūpējas arī par plašas zināšanu bāzes attīstīšanu un uzturēšanu - attīstot mācīšanu un mācīšanos, kā arī pētniecību," skaidroja Bernāts.
Viņš vērsa uzmanību tam, ka
absolventu reģistra dati uzrāda arī Latvijas augstākās izglītības sistēmiskos trūkumus, piemēram, to, ka Latvijā ir zems to absolventu īpatsvars, kas absolvē doktora līmeņa studijas.
Rektoru padomes ieskatā, doktora grāda iegūšanas process ir jāpilnveido - un tā ir atbalstījusi IZM izstrādāto ziņojumu "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā", kas rīt tiks skatīts valdībā.
Bernāts norādīja, ka nepieciešams palielinātu doktorantiem sniegto atbalstu. "Valsts noteiktā stipendija 113,83 eiro nemotivē jaunatni pievērsties pētniecībai. Ja vēlamies konkurēt ar citām valstīm, nav citu risinājumu kā investēt pētniecībā un talantīgos jauniešos," skaidroja padomes ģenerālsekretārs.
Viņš uzsvēra, ka absolventu nodarbinātība ir svarīgs mērķis, tomēr, analizējot datus, jāpatur prātā, ka absolventu reģistrs nav vienīgais informācijas avots par augstskolu sniegumu.
Bernāts arī akcentēja, ka daļa absolventu IZM un CSP datu apkopojumā identificēti kā ekonomiski neaktīvi vai tādi, par kuriem nav informācijas. Absolventu reģistrs neuzrāda arī emigrējušos, kā arī Latvijas augstskolu absolventus no ārvalstīm.
Kā ziņots, pirmdien IZM prezentēja apkopotos 2017.gada absolventu monitoringa datus.
Dati liecina, ka augstskolu absolventu gada vidējie ienākumi vienu gadu pēc izglītības iegūšanas ir par 22% augstāki nekā vidējā gada alga valstī. Pēc IZM sniegtās informācijas, vidējie ienākumi 2017.gada absolventiem gadu pēc izglītības iegūšanas bija 14 678 eiro gadā, kas bija par 22% augstāki nekā 2018.gada vidējā gada alga valstī.
Vienlaikus monitoringa dati liecinot, ka 81% absolventu gadu pēc augstskolas pabeigšanas bija nodarbināti, bet 3% bija bezdarbnieka statusā. Dati arī norāda, ka kopumā no nodarbinātajiem katrs ceturtais jeb 24% turpināja studijas.
IZM uzsver, ka kopumā no 2017.gada absolventu monitoringa secināms, ka absolventu nodarbinātība ir augsta un bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems.
Tāpat ministrija akcentēja, ka salīdzinoši augsts bezdarba līmenis ir jomās, kurās ir zemāks darba tirgus pieprasījums - sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs, taču šajās jomās arī ir visvairāk absolventu.
