Tieslietu padomei vajadzētu piešķirt tiesības rosināt likumdošanas iniciatīvas un kopumā tās loma būtu jāpalielina un jānostiprina, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda jaunais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
"Šobrīd likumā ir ierakstīts, ka Tieslietu padome ir tiesu politikas veidošanas institūcija. Tieslietu padomē ir trīs darbinieki. Ko ar trim darbiniekiem tiesu sistēmā Latvijas mērogā var izdarīt? Praktiski neko! (...) Tāpat kā ministriem ir ministrijas, tā Tieslietu padomei būtu savs aparāts, kas būtu Tiesu administrācija, taču Tieslietu padomi izveidoja stipri "apgraizītā" variantā, un no sākotnējās versijas palika tas, ka Tieslietu padome ir tāds parunāšanas forums," izteicās Strupišs.
Tiesnesis gan atzinis, ka arī šāds "forums" ir nepieciešams, bet "reālas teikšanas, reālas iespējas kaut ko izdarīt kaut vai resursu ziņā, praktiski nav".
"Tieslietu padome var pildīt kārtējos uzdevumus, piemēram, lemt par tiesnešu virzību no vienas tiesas uz otru, par tiesnešu darba vietu noteikšanu un tā tālāk. Tie ir obligātie pasākumi. Ar to padome tiek galā. Ja runa ir par likumā noteikto padomes funkciju - tiesu politikas veidošanu -, tad ar to šobrīd ir stipri bēdīgi," uzskata Strupišs, "fakts, ka Tieslietu padome pati nevar iet uz Saeimu, piemēram, izveidot dialogu ar parlamentu, bet tas jādara caur tieslietu ministru, kurš ir padomē, rada jautājumu -
kāpēc tiesu varai, kura ir viena no trīs varām, būtu jāveic dialogs ar citu varu caur trešo varu? Kāpēc dialogs nevar būt pa tiešo?"
Strupišs uzskata, ka jāpanāk, lai Tieslietu padome var rosināt likumprojektus, kā arī iesniegt Saeimā savu budžeta priekšlikumu un iegūt Tiesu administrāciju kā padomes instrumentu, caur kuru reāli veidot tiesu politiku.
AT priekšsēdētājs atzina, ka tiesu sistēmā tiesu politikas līmenī "toni uzdod ministrija", kas kontrolē visus likumprojektus, kas iet uz Saeimu. "Protams, tieslietu ministram ir sava Saeimā pārstāvēta partija, un caur šo partiju arī tiek ietekmēti koalīcijas balsojumi. Līdz ar to kontrole ir pietiekami nopietna. Tiesu sistēma netiek tam klāt. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad Tieslietu padome kaut kam iebilst vai kaut ko vēlas, bet tas netiek sadzirdēts."
Jaunajā amatā Strupišs vēlētos panākt, lai Latvijas tiesu sistēma kļūtu saprotamāka, pārskatāmāka un kvalitatīvāka.
"Runa ir arī par spriedumu saprotamību, kas ir būtiski ne tikai Senātā. Jāsāk no pirmās instances tiesām, jo, ja lietu nepareizi sāk skatīt jau tad, reizēm kļūdas ir neiespējami izlabot," teica Strupišs, "man ir liela cerība, ka, uzlabojot spriedumu kvalitāti, tie kļūs saprotamāki ne tikai tiesnešiem un juristiem, bet arī tai pusei, kas lietu zaudējusi, lai izlasot ir skaidrs, ka "es zaudēju tāpēc, ka nepierādīju, piemēram, to un to". Šobrīd ne vienmēr tā ir. Arī šobrīd ir labi spriedumi, bet tie, kas tiek pārsūdzēti, it īpaši tie, kas nonāk pie mums [Senātā] - tur bieži ir problēmas. Ir arī spriedumi, kurus lasot, nevar saprast, kas noticis."
"Tiesas mēdz vainot pie visas sistēmas problēmām, jo tiesas ir pašā galā. Visi redz, ko izdarīja tiesa, bet līdz tai ir vesela rinda ar citiem "aktieriem".
Piemēram, krimināllietās līdz tiesai ir apsūdzība un advokāti, bet pirms apsūdzības ir izmeklētāji, no kuru kvalifikācijas ir atkarīgs, kas vispār tiesā nonāk. Pirms izmeklētājiem, advokātiem un prokuroriem ir izglītība. Ja kaut kas klibo izglītībā, tas atsaucas uz visu sistēmu, taču visbiežāk ar koku pa muguru dabū tieši tiesu sistēma," sacīja tiesnesis.