Premjers maldina – pabalstos plānots izmaksāt stipri mazāk (13)

Jūnija sākumā valdība iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) ziņojumu par pasākumiem COVID-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai – tajā teikts, ka krīzes pārvarēšanai tiks iztērēti divi miljardi eiro. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) sacīja, ka nauda būs ieguldīta “apmēram vienādās trešdaļās” modernizācijā, infrastruktūrā un pabalstos – tātad pabalstiem esot plānota trešā daļa no diviem miljardiem jeb nepilni 700 miljoni eiro.

Taču premjeram nav taisnība – patiesībā šim mērķim plānots atvēlēt tikai nepilnus 150 miljonus eiro. Sadaļā, ko gan Kariņš, gan Finanšu ministrija sauc par pabalstiem, iekļauta arī nauda AirBaltic un citu uzņēmumu pamatkapitāla palielināšanai, gan piemēram, demogrāfijai un pat robežsargu un ugunsdzēsēju formu iegādei.

Kariņš par ieguldījumiem krīzes seku novēršanai runāja intervijā Latvijas Radio 9.jūnijā:

Mēs esam valdībā pieņēmuši lēmumus par diviem miljardiem pusotra gada laikā, ko ieguldīt mūsu ekonomikā – gan modernizācijā, infrastruktūrā, pabalstos – nu tas apmēram vienādās trešdaļās.

Premjera preses padomnieks Sandris Sabajevs Re:Check pauda, ka premjers, sniedzot informāciju Latvijas Radio, ir balstījies minētajā FM ziņojumā, un atsūtīja saiti uz attiecīgo dokumentu valdības mājas lapā. Tā pirmajā rindkopā patiesi teikts: “Pasākumi ir plānoti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošās situācijas saglabāšanai (pabalsti)”. Arī tālāk tekstā šī daļa skaidrota līdzīgi: “Sociālajai aizsardzībai, paredzēts turpināt un nodrošināt pabalstus bez darba palikušo atbalstam, izmantojot sociālās politikas instrumentus”.

Ziņojumam ir pielikums tabulas veidā ar divu miljardu eiro sadalījumu. Tikai šajā tabulā redzams, ka sadaļā, ko premjers un FM ziņojums sauc par pabalstiem, patiesībā lielākā daļa naudas paredzēta cita rakstura izdevumiem. Lielākā plānoto izdevumu pozīcija ir 342 miljoni pamatkapitāla palielināšanai Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībām, to skaitā AirBaltic. Tāpat šajā sadaļā iekļauti 66 miljoni Latvijas Dzelzceļam un citiem pārvadātājiem, 45 miljoni krīzes seku pārvarēšanai lauksaimniekiem, 21 miljons kultūras attīstības plānam, 15 miljoni pagaidām neskaidrotiem demogrāfijas plāniem, 2 miljoni mediju nozarei. Tāpat “pabalstu blokā” iekļauti, piemēram, 6 miljoni formastērpu iegādei robežsargiem un ugunsdzēsējiem un 3 miljoni iekšlietu sistēmas darbinieku piemaksām un dezinfekcijas līdzekļu iegādei. Par vairākām pozīcijām valdība jau lēmusi, par citām lēmumi vēl tikai plānoti.

Tabula rāda, ka dažāda veida krīzes laikā papildu ieviestajiem pabalstiem (dīkstāves, bezdarbnieka palīdzības, bērna kopšanas, vecāku) kopā ar jau izmaksāto summu paredzēti nepilni 150 miljoni eiro no visa 700 miljonu “pabalstu bloka.” Līdz maija beigām faktiski piešķirti nepilni 70 miljoni.

Valsts sociālo pabalstu likums par pabalstiem sauc “atbalstu naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus”. Ekonomikas antropologs un sociālās politikas pētnieks Andris Šuvajevs uzskata, ka pamatkapitāla palielināšanu kapitālsabiedrībās var uzskatīt par netiešu atbalstu tā darbiniekiem, bet ne par pabalstiem. “Tas absurdākais šajā situācijā, ka vislielākais atbalsts, lielākā budžeta pozīcija iezīmēta uzņēmumam, kas ir atlaidis 700 darbiniekus. To kā sociālo aizsardzību definēt, manuprāt, ir ļoti grūti,” saka Šuvajevs. Marta beigās kļuva zināms, ka AirBaltic plāno atlaist 700 darbiniekus. Valdība uzņēmuma pamatkapitālu vispirms palielināja par 36 miljoniem eiro, bet maijā nolēma ieguldīt vēl līdz 250 miljoniem eiro.

AirBaltic uz Re:Check jautājumu, kā paredzēts izmantot pamatkapitāla palielināšanai paredzētos 286 miljonus, atbildēja: “Atbalsts galvenokārt tiks izmantots darbinieku atalgojuma nodrošināšanai, lidmašīnu izmaksām (līzings, tehniskā apkope, apdrošināšana, u.c.), kā arī citām uzņēmuma fiksētajām saistībām”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis Re:Check pauda, ka ziņojumā teiktais nav skatāms atrauti no pielikuma jeb minētās tabulas, kurā redzams, kam tieši nauda paredzēta. Arī trešās sadaļas nosaukums “Pabalsti un esošās situācijas saglabāšana” norādot, ka nauda nav domāta tikai pabalstiem un privātpersonu esošās situācijas saglabāšanai.

Jānorāda, ka no trim Baltijas valstīm Latvija līdz šim Covid-19 krīzes laikā pabalstos iedzīvotājiem ieguldījusi vismazāk, saņemta arī kritika par atbalsta liegšanu daudziem, kam tas nepieciešams. Igaunija līdz maija pirmajai nedēļai tikai dīkstāves pabalstos vien bija izmaksājusi 206 miljonus eiro,  Lietuva līdz 20.maijam darbavietu un ienākumu saglabāšanai – 146 miljonus eiro. Latvija līdz 10.jūnijam dīkstāves pabalstos izmaksājusi 43 miljonus eiro. Lietuva arī lēmusi vairumam ģimeņu izmaksāt 120 eiro vienreizēju pabalstu par katru bērnu un 200 eiro par bērnu ar īpašām vajadzībām vai, ja bērns aug ģimenē ar maziem ienākumiem. Tam tiks iztērēti 72 miljoni eiro. Tiesa, Covid-19 dēļ pieņemtie drošības pasākumi Latvijā bija salīdzinoši maigāki, līdz ar to arī ietekme uz ekonomiku visās valstīs nav vienāda.

Secinājums: Premjera teiktais, ka trešdaļa no diviem miljardiem eiro krīzes pārvarēšanai paredzēta pabalstiem, ir maldinošs. Dīkstāves un cita veida pabalsti privātpersonām ir tikai neliela daļa no minētās trešdaļas. Ieguldījumi valsts kapitālsabiedrībās ir netiešs atbalsts tajās strādājošajiem, taču ne pabalsti, bet daļa naudas paredzēta mērķiem, kas nekādi nav saistīti ar cilvēku nespēju gūt ienākumus.