Raizes par profesionāļiem

Ministrijas ieskatā, jāņem vērā, ka lielākā daļa šo cilvēku ir ieguvuši specializētu mākslas un kultūras izglītību, līdz ar to šos profesionāļus nav iespējams aizstāt, pārkvalificējot citu nozaru darbiniekus.

KM uzsvēra, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā ārkārtējā situācija valstī radīja smagu ietekmi uz kultūras nozari. Turklāt arī pēc ārkārtējās situācijas beigām 10. jūnijā virkne ierobežojumu, lai arī atvieglināti, ir palikuši spēkā, neļaujot kultūras nozarē strādājošajiem pilnvērtīgi atjaunot radošo un saimniecisko darbību, tādējādi atstājot būtisku ietekmi uz visu kultūras nozaru dzīvotspēju.

Ņemot vērā krīzes globālo mērogu un raksturu, īpašs atbalsts kultūras nozarei tās atveseļošanai pēc situācijas normalizēšanās tiek sniegts daudzviet pasaulē, un to kā prioritāti minējuši politiķi kā Eiropā, tā arī Latvijā, akcentē KM. Vairākas valstis esot sākušas īstenot īpašas kultūras nozares atbalsta programmas, kuras veido kā zaudējumu kompensācijas, tā arī atbalsts nodarbinātībai kultūras jomā un jaunu kultūras produktu radīšanā.

Piemēram, Igaunijā atbalsta mehānismi kultūras nozarei esot plānoti apmēram 25 miljonu eiro apmērā, savukārt Lietuvā - 68 miljonu eiro apmērā, tai skaitā būtisku finansējuma apjomu novirzot kultūras infrastruktūras objektu būvniecībai, atjaunošanai un aprīkošanai.

Nepieciešama strauja valsts iejaukšanās

Ministrijā skaidroja, ka daudzviet īpašs atbalsts tiek sniegts filmu nozarei, piemēram, Igaunijā kino nozare atbalstīta ar 1,3 miljoniem eiro, savukārt Lietuvā - ar 3,4 miljoniem eiro.

Kā atzīmē KM, īpaša vērība, veidojot atbalsta programmas, tipiski tiek pievērsta tieši nozarē pašnodarbināto personu, mazo un vidējo uzņēmumu un nevalstiskā sektora organizāciju dzīvotspējas nodrošināšanai, ņemot vērā, ka šie kultūras jomas dalībnieki visbiežāk finansējumu piesaista no projektiem un pašu ieņēmumiem, līdz ar to tiem raksturīga zema likviditāte, un ir nepieciešama strauja valsts iejaukšanās, lai novērstu šī sektora naudas plūsmas problēmas un maksātnespējas draudus.

Ministrija norāda, ka esot saņēmusi "neskaitāmas dažādu nozaru nevalstisko organizāciju (NVO), uzņēmumu un pašnodarbināto vēstules", kurās raksturota krīzes ietekme uz nozari, kā arī sniegti priekšlikumi nozares darbības stabilizēšanas pasākumiem. Piemēram, pēc kultūras pasākumu producentu un norišu vietu turētāju sniegtās informācijas, kas pamatota ar lielāko biļešu tirgotāju datiem, nozares zaudējumu apmērs 2020.gadā varētu sasniegt ap 33 miljonus eiro, salīdzinot ar 2019.gada rādītājiem.

Savukārt Latvijas Dizaina centra veiktās nozares aptaujas rezultāti liecina, ka dizaina nozarē apgrozījums 2020. gadā varētu samazināties par 50% līdz 80%, salīdzinot ar 2019. gadu. Neakadēmiskās mūzikas nozares, kuru arī pārsvarā veido pašnodarbinātas personas, apzinātā zaudējumu summa par periodu no 2020.gada marta līdz maijam ir 1,6 miljoni eiro, 85% nozares pārstāvju darbība esot apstājusies pilnībā, bet vairāk nekā 50% ir palikuši bez ienākumiem. Savukārt Latvijas grāmatu izdevēji KM norādījuši, ka to apgrozījums krīzes laikā samazinājies vidēji par 30%, mazajiem izdevējiem - pat par 70%.

Saskaņā ar Latvijas Kinoproducentu asociācijas veikto aptauju, apjomīgi zaudējumi, kas pārsniedz 1 miljonu eiro, ir radušies kino izrādītājiem un izplatītājiem, savukārt kino nozares kopējie zaudējumi kopš krīzes ir ap 3 miljoniem eiro.

Kultūras nozarē kopumā strādā 45 244 nodokļu maksātāju

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, kultūras nozarē kopumā strādā 45 244 nodokļu maksātāji, tai skaitā pašnodarbinātās personas un saimnieciskā darba veicēji.

KM 2018. gadā veiktais pētījums liecina, ka kultūras jomā darbojas 3397 NVO, no kurām 1164 ir algoti darbinieki. Ministrijā secināts, ka Covid-19 krīze ir smagi ietekmējusi arī šīs organizācijas, kuru mērķis nav peļņas gūšana, bet gan dažādu nekomerciālu kultūras pakalpojumu sniegšana.

Saskaņā ar Latvijas Kultūras akadēmijas veiktu pētījumu, kurā aptaujāti vairāk kā 3000 nozarē strādājošie, tai skaitā 1824 radošās personas un 1398 kultūras iestādēs un organizācijās strādājošie, 41% radošo personu vērtē, ka to radošā darba apjoms krīzes laikā ir samazinājies, 26% personu darba nav vispār, 54% personu darba apstākļi ir pasliktinājušies, 50% personu ir samazinājušies ienākumi, savukārt 20% personu ienākumu vairs nav vispār.

No aptaujātajiem 19% ir pieteikušies atbalstam, taču tikai 9% to ir saņēmušas, līdz ar to 39% radošo personu uzskata, ka tām būs nepieciešams papildu atbalsts. Savukārt 52% kultūras iestāžu un organizāciju vērtē, ka to darba apjoms krīzē ir samazinājies, tai skaitā 33% NVO un 44% uzņēmumu norāda, ka to darbība iesaldēta pilnībā, un 33% NVO un uzņēmumu ienākumu krīzes laikā nav bijis vispār, skaidroja ministrijā, norādot, ka 46% uzņēmumu ir pieteikušies atbalstam, taču to saņēmuši tikai 28% procenti, savukārt NVO sektorā tam pieteikušies 13% un saņēmuši 7% līdz 69% uzņēmumu. 67% NVO norādījuši, kas neatbilst atbalsta kritērijiem.

KM, apkopojot iepriekš minēto informāciju un kultūras sektorā nodarbināto priekšlikumus, ir izstrādājusi rīcības plānu, lai sniegtu visaptverošu atbalstu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmes mazināšanai kultūras un pasākumu nozares iestādēm, uzņēmējiem, radošajām personām un NVO, un kuras mērķis ir stimulēt jaunradi un ekonomisko aktivitāti, kā arī veikt strukturālus ieguldījumus nozares projektos, kas veicinātu kultūras nozares noturību, ilgtspēju un izaugsmi. 

Jau vēstīts, ka valdība jūnija sākumā lēma novirzīt 32 miljonus eiro Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai kultūras nozarē.