Baltijas valstis nesamazinās aizsardzības nozarei atvēlēto finansējumu (1)

Latvijas Aizsardzības ministrijas izveidotais portāls sargs.lv vēsta, ka lai veicinātu valstu sadarbību un aizsardzību, ministri parakstīja trīspusēju apliecinājumu, kas paredz saglabāt aizsardzības nozarei atvēlēto budžetu vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kā arī to, ka NATO ir jāsaglabā atturēšanas politika, vēršoties pret nemainīgajiem NATO izaicinājumiem, kas, neskatoties uz Covid-19 radītajiem draudiem, nav mainījušies.

Kā norādījis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), tad galvenais tikšanās mērķis ir klātienē saskaņot Baltijas valstu starptautiskās pozīcijas, sagatavojoties NATO aizsardzības ministru sanāksmēm, tāpēc svarīgi bijis apspriest sadarbības jautājumus ar ASV, Eiropas Savienības dienas kārtības pozīcijas, kā arī Baltijas valstu nostāju starptautiskās drošības politikas jautājumos.

Latvija un Igaunija jau sadarbojas, lai nākotnē īstenotu kopīgu militārās tehnikas iepirkumu - šogad abas valstis un Somija strādā, lai tuvākajos gados iegādātos 6x6 "Patria" bruņumašīnas. 

Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks akcentējis, ka apspriesti arī nākotnes projekti kopīga ekipējuma iegādē, kurā sadarboties varētu visas Baltijas valstis, tomēr ministri vēl nav nonākuši pie kopīga lēmuma.

Savukārt runājot par Baltija reģionālo drošību, Lietuvas ministrs Raimundas Karoblis uzsvēris, ka Covid-19 laikā situācija nebūt nekļuva vieglāka, jo papildus vīrusa radītajiem draudiem, savu militāro draudu turpināja vairot arī potenciālais pretinieks. Kā piemēru viņš uzsvēra Baltijas Jūras spēku mācību "Baltops" laikā veiktos Krievijas Gaisa spēku militāros treniņus, imitējot uzbrukumu potenciāliem virszemes mērķiem.

Ministrs atgādina, ka tas ir tikai viens no gadījumiem, tāpēc Baltijas valstīm jābūt ļoti piesardzīgām un jāturpina stiprināt valstu bruņoto spēku spējas.

Arī Igaunijas aizsardzības ministrs vērsis uzmanību, ka, lai arī Covid-19 krīze ir ietekmējusi visus un valstis tagad saskaras ar jauniem drošības apdraudējumiem, kas vairāk saistīti ar civiliedzīvotājiem, vecie aizsardzības apdraudējumi nekur nav zuduši.

"Mēs joprojām esam Krievijas kaimiņvalsts, ģeopolitiskā situācija nav mainījusies, un tas mums ir jāpatur prātā, runājot par mūsu aizsardzības budžetu. Protams, ir daudzas sociālās vajadzības, bet aizsardzībai vajadzētu būt viena no svarīgākajiem punktiem darba kārtībā. Tad, kad saskārāmies ar koronavīrusu un arī tagad, kas atkopjamies - Krievija joprojām ir mūsu kaimiņš," norāda Luiks.

Tāpat bažas rada arī Baltkrievijas pierobeža. Pabriks akcentējis, ka gan Krievijā, gan Baltkrievijā joprojām ir liels skaits saslimušo, kur vīruss ir plaši izplatīts un daudz blīvāks. Līdz ar to arī robežu kontakti joprojām ir ļoti bīstami, savukārt infekcija - ļoti tuvu, viņš uzsver.

Arī Igaunijas kolēģis norāda, ka ārējo robežu atvēršanas jautājums būs ļoti sarežģīts, īpaši ar Krieviju, jo valstī saslimušo skaits joprojām ir liels, kas redzami arī nemazinās.

Ministri arī norādīja - lai arī katrā no Baltijas valstīm ir izstrādāta citādāka militārā aizsardzības sistēma, tās savstarpēji sadarbojas veiksmīgi. Par to liecina arī valstu kopīgās militārās mācības un kopīgi treniņi. Plānots arī, ka Kājnieku skolā Alūksnē drīzumā ieradīsies Igaunijas karavīri.

Tomēr aizsardzības ministri arī atzina, ka viņus ļoti satrauc Eiropas Savienības budžets, kur mobilitātei, viņuprāt, ir paredzēts pārāk maz līdzekļu, un aizsardzības budžets kopumā,

tāpēc svarīgi bijis apspriest virkni trīspusējo jautājumu, sevišķi gaisa un krasta aizsardzībā, kur Baltijas valstīm jābūt kopīgām pozīcijām un investīcijām.

Viens no Baltijas valstu sadarbības aizsardzības jomā formātiem ir Ministru komiteja, kuras sastāvā ir triju valstu aizsardzības ministri. Ik gadu viena no Baltijas valstīm ir Ministru komitejas prezidējošā valsts, un šogad tā ir Latvija.