Koronavīruss Āfrikā: kāpēc drūmās prognozes vēl nav piepildījušās? (11)

Naktī uz 28.februāri Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā ārsts Džons Nkengasongs saņēma zvanu no Nigērijas amatpersonas, ka kādam itāļu uzņēmējam, kurš nesen ieradies pilsētā, Covid-19 tests esot bijis pozitīvs. Itālis atveseļojās, taču iebraucēji (galvenokārt no Eiropas) ieveda vīrusu dažādos Āfrikas reģionos, tam vēlāk sekoja arī vietējā transmisija. Pasaules Veselības organizācija (PVO) sāka celt trauksmi par gaidāmo krīzi, prognozējot, ka Covid-19 pārslogos kontinenta trauslo veselības aprūpes sistēmu. Filantrope Melinda Geitsa aprīlī intervijā raidorganizācijai CNN uzbūra drūmu ainu, ka Āfrikā uz ielām mētāšoties līķi.

Āfrikas Slimību kontroles un profilakses centrs (ACDC) un PVO pārstāvji norāda, ka brīdinājumi bija ļoti nozīmīgi. Taču gandrīz piecu mēnešu laikā katastrofālie scenāriji, kas Āfrikai tika prognozēti, tā arī nav īstenojušies. Āfrikas veselības organizācijas patlaban meklē atbildes uz jautājumiem, kāpēc drūmās prognozes neīstenojās un kā zināt, vai sliktākais vēl nav priekšā.

Ātri lēmumi

ACDC direktors Nkengasongs uzskata, ka daudzi Āfrikas līderi pašā uzliesmojuma sākumā rīkojās pareizi. Ātra sabiedriskās dzīves slēgšana uzliesmojuma sākumposmā palēnināja vīrusa izplatīšanos.

Dienvidāfrika marta vidū slēdza robežas ceļotājiem no augsta riska valstīm, kā arī aizvēra skolas. Tolaik apstiprināto jaunā koronavīrusa gadījumu skaits vēl nebija sasniedzis 100. Sekoja vēl citi stingri ierobežojumi.

Sabiedrības veselības eksperti uzskata, ka sākotnējie lēmumi ievērojami samazināja vīrusa izplatīšanos kontinentā, kam ir plaša pieredze ebolas, dzeltenā drudža un citu slimību apkarošanā. Taču nozīmīgu lomu spēlē arī sociālie un ekoloģiskie faktori, norāda PVO Āfrikas datu un analītikas komandas līderis Hamfrijs Karamagi un citi vadošie afrikāņu zinātnieki.

"Mēs prognozējam, ka vīrusa izplatība Āfrikā būs lēnāka [nekā citur]," saka Karamagi. "Vīrusam būs grūtāk sasniegt cilvēkus, kuri ir riska grupā. Arī nāves gadījumu būs mazāk nekā citās valstīs."

Karamagi prognoze balstīta uz zinātnisku modeli, kas maija beigās tika publicēts akadēmiskajā žurnālā "BMJ Global Health". Modelis koncentrējas nevis uz Covid-19 ierobežojumiem, bet gan to, kas zināms par vīrusa dabu un izplatīšanās veidiem, kā arī par Āfrikas valstu iedzīvotāju uzņēmību pret šādu vīrusu dažādu faktoru rezultātā.

Viens no svarīgākajiem faktoriem ir tas, ka Āfrikā trūkst kvalitatīvas ceļu infrastruktūras un daudzi cilvēki dzīvo laukos, tāpēc cilvēku kustība ir mazāka nekā ekonomiski augstu attīstītos reģionos. Saskaņā ar modeli, zināms iespaids ir arī klimatiskajiem apstākļiem.

Nozīmīga Āfrikas priekšrocība cīņā ar koronavīrusu ir kontinenta demogrāfiskā struktūra. Vairāk nekā 70% Subsahāras Āfrikas iedzīvotāju ir vecumā līdz 30 gadiem, taču, spriežot pēc citu reģionu pieredzes, veci cilvēki pakļauti vislielākajam riskam, ka slimība noritēs smagi. Karamagi norāda, ka Āfrikā daudz mazāk izplatītas ar neveselīgu dzīvesveidu saistītas hroniskas veselības problēmas - 2.tipa diabēts, augsts asinsspiediens un aptaukošanās. Līdz ar to Āfrikā vajadzētu būt lielākam vieglo saslimšanas gadījumu īpatsvaram.

Tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka jaunais koronavīruss ir neparedzams. Piemēram, Japāna - "vecākā" valsts pasaulē - nepieredzēja tik augstus nāves rādītājus kā, piemēram, ASV vai Itālija. Brazīlijā ir karsts un mitrs klimats, taču tā vienalga kļuva par vienu no vissmagāk skartajām valstīm.

"Tas nav atkarīgs tikai no viena faktora," skaidro Karamagi. "Viss atkarīgs no dažādu faktoru savstarpējās mijiedarbības, kas nosaka, kādas tendences būs novērojamas kādā valstī."

Pāragri priecāties

PVO pirms divām nedēļām paziņoja, ka nepilnu 20 dienu laikā apstiprināto saslimšanas gadījumu skaits Āfrikā ir dubultojies, sasniedzot vairāk nekā 200 000 gadījumu. Tie joprojām ir tikai apmēram 3% no inficēšanās gadījumu skaita visā pasaulē, taču Nkengasongs norāda, ka ACDC dalībvalstis veic tikai apmēram ceturtdaļu no nepieciešamā testu skaita.

Par spīti tam, nekas neliecina, ka kontinentā strauji pieaugtu smagas saslimšanas vai nāves gadījumi, uzskata PVO. Tomēr līdz vakcīnas nonākšanai tirgū, visticamāk, turpināsies lēns nāves gadījumu pieaugums. Organizācijas aplēses liecina, ka vissmagāk cietīs Dienvidāfrika, Alžīrija un Kamerūna, taču tiek prognozētas lielas reģionālās atšķirības.