Ziemeļkorejai ir pieredze krīžu radīšanā un izmantošanā, lai sasniegtu savus mērķus. 2010.gadā, kad ar Kimu Čenunu iepazīstināja režīma propagandas medijos, Ziemeļkoreja nogremdēja Dienvidkorejas kuģi "Cheonan" un bombardēja Dienvidkorejas salu. Kima Jočena varētu izmantot brīdi, kad Ziemeļkorejai nav vajadzības pēc labām attiecībām ar Dienvidkoreju, lai būvētu savu atpazīstamību un reputāciju. Tas ir izdevīgi ne tikai viņai personīgi, bet režīmam kopumā - ja aprīlī izskanējušajām baumām par Kima Čenuna veselības problēmām ir pamats, tad Kima Jočena sevi piesaka kā iespējamo pēcteci, jo Kima Čenuna bērni vēl ir pārāk mazi.
Ņemot vērā Ziemeļkorejas aktivitātes, domājams, ka attiecības ar Dienvidkoreju turpinās pasliktināties. Visdrīzāk, piepildīsies vēl citi Kimas Jočenas draudi, piemēram, 2018.gada vienošanās atcelšana, kā arī ar Dienvidkoreju kopīgi izveidoto objektu pārņemšana vai iznīcināšana.
Dienvidkoreja mēģinās pielabināt bruņoto un neparedzamo ziemeļu kaimiņu, taču, ja tās piedāvājumi nebūs pietiekami dāsni, Ziemeļkoreja varētu pie Dienvidkorejas robežām veikt militāros manevrus. Tas radīs lielu saspīlējumu situācijā, kad komunikācijas kanāli starp abām valstīm ir slēgti.
Gaidāmi arī Ziemeļkorejas draudi un brīdinājumi, ka Phenjanai ir tiesības apdraudējuma gadījumā uzbrukt pirmajai. Ziemeļkoreja arī varētu ķerties pie uzbrukumiem, ja tai būtu iespēja izvairīties no tiešas atbildības uzņemšanās par tiem.
Sakaru centra sagraušana un komunikācijas kanālu slēgšana ļoti apgrūtinās Muna valdības mēģinājumus mazināt saspīlējumu Korejas pussalā, jo visa saziņa notiks ar publiskiem paziņojumiem. Maz ticams, ka izcelsies militārs konflikts.