Ziemeļkoreja rada mākslīgu krīzi attiecībās ar Dienvidkoreju, uzskata risku analītiķi

FOTO: AP/Scanpix

Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas attiecībās pēdējo divu gadu laikā no kopīgiem samitiem pārtapa īdzīgā vienaldzībā, savukārt tagad Ziemeļkoreja mēģina radīt jaunu konfliktu, it kā atbildot uz aktīvistu-pārbēdzēju centieniem nogādāt pāri robežai skrejlapas. Taču Ziemeļkoreja visdrīzāk īsteno ilgi plānotu Korejas krīzes stratēģiju, skrejlapas izmantojot vien kā aizbildinājumu, uzskata organizācija "Korea Risk Group".

Risku analītiķi raksta, ka maija beigās un jūnijā bijuši vairāki signāli, ka Ziemeļkoreja vēlas radīt jaunu saspīlējumu Korejas pussalā. Maija nogalē Ziemeļkorejas režīmu sadusmoja tas, ka Dienvidkoreja nenovērsa aktīvistu plāna īstenošanu. Ziemeļkorejas diktatora Kima Čenuna māsa Kima Jočena piedraudēja izstāties no 2018.gadā noslēgtās militārās vienošanās, bet pēc tam Ziemeļkoreja slēdza komunikācijas kanālus ar Dienvidkoreju un uzspridzināja nesen uzcelto ēku, kurā atradās sakaru birojs.

Tomēr pašreizējās situācijas saknes meklējamas neveiksmīgajā Ziemeļkorejas un ASV samitā Hanojā 2019.gadā, ziņojumā norāda "Korea Risk Group". Samits negaidīti aprāvās, iesaistītajām pusēm nespējot nonākt pie kopsaucēja sankciju jautājumā.

Ziemeļkorejas motivācija

No pirmā acu uzmetiena šķiet neloģiski, ka Ziemeļkoreja vēršas pret Dienvidkorejas prezidentu Munu Džēinu, kurš pret ziemeļu kaimiņu ir ļoti piekāpīgs - cenšas veicināt diplomātiskās attiecības un sūta palīdzības sūtījumus miljoniem dolāru vērtībā. Taču, neskaitot pārtikas un cita veida palīdzības sūtījumus, Dienvidkoreja nevar Ziemeļkorejai piedāvāt apjomīgu ekonomisko palīdzību, pati nekļūstot par starptautisko sankciju mērķi. 

Viena no iespējām ir tāda, ka Kims Čenuns uzskata - krīzes apstākļos Muns aktīvāk meklēs veidus, kā tomēr finansiāli palīdzēt Ziemeļkorejai, lai mazinātu saspīlējumu Korejas pussalā. Pēc tam Ziemeļkoreja sev ērtā brīdī varētu atkal atsākt sarunas.

Kims šādu stratēģiju lietoja jau 2013. un 2015. gadā, ar saspīlējuma eskalāciju cenšoties panākt Ziemeļkorejai izdevīgākus nosacījumus no daudz turīgākās un ietekmīgākās kaimiņvalsts puses. Nesenajā pagātnē Dienvidkoreja lielākoties reaģējusi, pagriežot otru vaigu.

Muna prezidenta pilnvaru termiņam tuvojoties beigām, Dienvidkorejas valdība ir visai pielaidīga pret Ziemeļkoreju. Lai arī Dienvidkoreja nevar apiet ANO sankcijas, tā spērusi vairākus citus draudzīgus soļus - atgriezusi dzimtenei divus slepkavībā apsūdzētus ziemeļkorejiešus, paudusi interesi par "neatkarīgo tūrismu", noraidījusi runas par Kima Čenuna iespējamajām veselības problēmām, kad viņš šī gada aprīlī uz ilgāku laiku pazuda no sabiedrības redzesloka, kā arī Dienvidkoreja uzstāja, ka nesenajā apšaudē demilitarizētajā zonā ziemeļkorejieši neesot tīši raidījuši pirmos šāvienus.

Iespējami arī citi iemesli, kāpēc Ziemeļkoreja ieinteresēta jaunas krīzes radīšanā. Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušās ziņas par Ziemeļkorejas pieaugošajām ekonomiskajām grūtībām, iespējamu Covid-19 uzliesmojuma slēpšanu un baumas par Kima Čenuna veselības problēmām, ļoti iespējams, ka Ziemeļkorejas režīms cenšas novērst iedzīvotāju uzmanību no iekšpolitiskajām neizdarībām. 

Turklāt, ja Ziemeļkorejas medijos tuvākajā laikā attiecības ar Dienvidkoreju tiks attēlotas kā ļoti sliktas, Ziemeļkoreja ar to varētu attaisnot jaunus raķešu izmēģinājumus un militārās mācības.

Kimas Jočenas zvaigžņu brīdis

Prominentāku lomu ieguvusi Kima Čenuna māsa Kima Jočena, kura 5.jūnijā oficiāli tika pieteikta kā "pirmā vicedirektore Dienvidkorejas lietu departamentā". Tas liek domāt, ka Kima ir kļuvusi par atslēgas personu attiecībās ar dienvidiem. 

Ziemeļkorejai ir pieredze krīžu radīšanā un izmantošanā, lai sasniegtu savus mērķus. 2010.gadā, kad ar Kimu Čenunu iepazīstināja režīma propagandas medijos, Ziemeļkoreja nogremdēja Dienvidkorejas kuģi "Cheonan" un bombardēja Dienvidkorejas salu. Kima Jočena varētu izmantot brīdi, kad Ziemeļkorejai nav vajadzības pēc labām attiecībām ar Dienvidkoreju, lai būvētu savu atpazīstamību un reputāciju. Tas ir izdevīgi ne tikai viņai personīgi, bet režīmam kopumā - ja aprīlī izskanējušajām baumām par Kima Čenuna veselības problēmām ir pamats, tad Kima Jočena sevi piesaka kā iespējamo pēcteci, jo Kima Čenuna bērni vēl ir pārāk mazi.

Riski

Ņemot vērā Ziemeļkorejas aktivitātes, domājams, ka attiecības ar Dienvidkoreju turpinās pasliktināties. Visdrīzāk, piepildīsies vēl citi Kimas Jočenas draudi, piemēram, 2018.gada vienošanās atcelšana, kā arī ar Dienvidkoreju kopīgi izveidoto objektu pārņemšana vai iznīcināšana.

Dienvidkoreja mēģinās pielabināt bruņoto un neparedzamo ziemeļu kaimiņu, taču, ja tās piedāvājumi nebūs pietiekami dāsni, Ziemeļkoreja varētu pie Dienvidkorejas robežām veikt militāros manevrus. Tas radīs lielu saspīlējumu situācijā, kad komunikācijas kanāli starp abām valstīm ir slēgti.

Gaidāmi arī Ziemeļkorejas draudi un brīdinājumi, ka Phenjanai ir tiesības apdraudējuma gadījumā uzbrukt pirmajai. Ziemeļkoreja arī varētu ķerties pie uzbrukumiem, ja tai būtu iespēja izvairīties no tiešas atbildības uzņemšanās par tiem.

Sakaru centra sagraušana un komunikācijas kanālu slēgšana ļoti apgrūtinās Muna valdības mēģinājumus mazināt saspīlējumu Korejas pussalā, jo visa saziņa notiks ar publiskiem paziņojumiem. Maz ticams, ka izcelsies militārs konflikts.

Uz augšu