Vācijā savvaļā atgriežas vilki un lūši (5)

Vilki pamestajos militārajos objektos

Saskaņā ar jaunāko pētījumu datiem savvaļas vilku skaits Vācijā pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis. Tiek lēsts, ka šobrīd visā valstī ir 105 vilku bari, 25 pāri un 13 vientuļi dzīvnieki - kopumā dzīvnieku skaits varētu būt sasniedzis 1300 eksemplārus. Šie dzīvnieki galvenokārt sastopami valsts austrumos.

Vilku populācija Vācijā tika uzskatīta par teju izmirušu - vairāku gadsimtu garumā tiem uz savas ādas nācās izjust  lopkopju dusmas par uzbrukumiem ganāmpulkiem. Vilku izzušanu sekmēja arī industrializācija un jaunu autoceļu būve, kas iznīcināja dzīvnieku dabisko dzīves vidi.

Pirms pāris gadiem parādījās ziņas par to, ka vairāki vilku bari ir migrējuši uz Vāciju no Polijas un atraduši mājvietu pierobežas mežos. To sekmējusi arī Vācijas austrumu rajonu demilitarizācija - vilki apmetušies uz dzīvi pamestajos militārajos objektos. Šie objekti nav nožogoti, tādējādi dzīvnieki tajos var iekļūt, savukārt cilvēkiem ieeja tur ir liegta, un teritoriju regulāri kontrolē federālie dienesti. Tas novērš malumednieku aktivitātes. Tiek lēsts, ka pēdējo divu gadu laikā vilku populācija ir pieaugusi par 36%, ziņo Euronews.

Lūši Bavārijas mežos

Eirāzijas lūsis no Vācijas mežiem gandrīz pilnībā izzuda 18. un 19. gadsimtā, pateicoties cilvēka saimnieciskajai darbībai un intensīvajām medībām. Pēdējo pāris gadu desmitu laikā sāktie aizsardzības un reintrodukcijas projekti ir nesuši augļus - 2002. gadā tika ziņots par pirmo savvaļā dzimušo lūša mazuli Harca kalnu Nacionālajā parkā.

2016. gadā Vācijā savvaļā tika palaisti 20 lūši no Slovākijas un Šveices. Šobrīd Vācijā savvaļā mītošo lūšu skaits ir 137 dzīvnieki, vairākums no kuriem dzīvo Bavārijas kalnu mežos.

Bizoni un aļņi no Polijas

Eiropas bizona reintrodukcija Vācijā sākās 2102. gadā, kad Lejasoderas ielejas Nacionālajā parkā savvaļā tika palaists neliels no Polijas atvests bizonu bars. Sadarbība starp Vāciju un Poliju turpinās gan bizonu, gan aļņu reintrodukcijā.

2017. gadā pierobežas pilsētā Lebusā notika muļķīgs un traģisks pārpratums - kāds vietējais iedzīvotājs piepilsētas mežā bija pamanījis klimstam bizonu, kurš bija ieklīdis tur no Polijas. Varasiestādes krita panikā, uzskatot, ka dzīvnieks apdraud pilsētas iedzīvotājus. Tā kā nebija iespējams atrast veterināru, kurš varētu dzīvnieku iemidzināt, pilsētas dome lūdza mednieku palīdzību, un bizons tika nošauts.

Šobrīd bizonu skaits ir aptuveni 20. Pagājušajā gadā neapmierinātību ar brīvi klīstošo bizonu baru pauda vietējie lauksaimnieki, kuri sūdzējās, ka dzīvnieki klīst pa tiem piederošo zemi un nograuž koku lapas. Rezultātā tika panākts kompromiss par 1500 hektārus lielas teritorijas nožogošanu un atvēlēšanu bizoniem. Turklāt žogs būvēts tā, lai neaizkavētu nedz mazāku dzīvnieku, nedz cilvēku brīvu pārvietošanos.

Viduslaikos Vācijas meži bija aļņu pārpilni. Šo dzīvnieku populācijas pakāpeniski samazinājās, līdz 20. gadsimta sākumā alnis Vācijā savvaļā vairs nebija sastopams. Tomēr pēdējo pārdesmit gadu laikā tiek novērota aļņu atgriešanās Vācijā - pārsvarā no Polijas, kuras aļņu populācija ir vismaz 5000 dzīvnieku liela. Šāda pārapdzīvotība liek daļai dzīvnieku migrēt uz Vāciju, pārpeldot robežupi Oderu. Diemžēl aļņu pieplūdums Vācijas austrumos radījis arī satiksmes drošības problēmu - pēdējo gadu laikā notikušas vairākas auto sadursmes ar alni.

Tomēr Vācijas vispopulārākais alnis ir Berts, kurš iecienījis govju kompāniju. Šis dzīvnieks laiku pa laikam uzrodas kādā ganāmpulkā un pavada laiku kopā ar govīm.