Šodien, 17. jūnijā, tiešraidē plkst.18 notika Satversmes tiesas un Latvijas Nacionālā bibliotēkas (LNB) organizētās sarunas par Latviju, pievēršoties tēmai "Vai atbildība ir brīvība?", informēja LNB sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts.
Zilberts pavēstīja, ka sarunas notika jau piekto reizi un tās saturu atklāja žurnāliste Marta Selecka, filozofs Raivis Bičevskis, režisors Viesturs Kairišs un ārsts Kārlis Rācenis. Sarunas vadīja LNB vadošā pētniece Vija Daukšte, savukārt kopsavilkumu veidoja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.
Šoreiz "Sarunas par Latviju" rosināja domu apmaiņu par Latvijas Satversmes ievada piektajā rindkopā ietverto teikumu: "Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu", pavēstīja LNB pārstāvis.
Sarunas dalībnieki dalījās pārdomās un meklēs atbildes uz jautājumiem, kas ir cilvēka brīvība sabiedrībā, vai brīva sabiedrība un brīvas personības var pastāvēt tikai atbildīgā sabiedrībā, kādas pūles no katra indivīda prasa savas valsts uzturēšana, vai Satversmē bija nepieciešams iekļaut atbildības kā vērtības jēdzienu, vai atbildība ir tā, kas rūda cilvēku par brīvu personību, vai arī brīvs cilvēks ir pašsaprotams priekšnoteikums atbildīgai sabiedrībai.
Ņemot vērā valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanu, "Sarunas par Latviju" varēja vērot tikai tiešraidē LNB mājaslapā "lnb.lv", Satversmes tiesas mājaslapā "satv.tiesa.gov.lv" un LNB sociālā tīkla "Facebook" lapā.
Kā pavēstīja Zilberts, Satversmes tiesa, godinot valsts 100.gadadienu, 2018.gadā aizsāka sadarbību ar LNB, veidojot jaunu tradīciju - dažādu nozaru profesionāļu un viedokļu līderu sarunas par Latviju, Latvijas tautu un Satversmē ietvertajām vērtībām.
Sarunu laikā tās dalībnieki, iedvesmojoties no latviešu vēstures un kultūras mantojuma spilgtākajām epizodēm un nozīmīgākajiem darbiem, diskutē par dažādām tēmām, kas skar Latvijas sabiedrību, Latvijas valsts esību un izaicinājumus.
Pirmajās sarunās tika caurskatīti rakstnieces Māras Zālītes autobiogrāfiskie romāni "Pieci pirksti" un "Paradīzes putni", runājot par latviešu tautas pagātnes pieredzi, pagātnes mantojuma pārvarēšanu, Latvijas valstij simtgades slieksni sasniedzot un to pārkāpjot. Savukārt otrajās sarunās priekšplānā tika izvirzīta Latvijas likteņupe - Daugava, domājot par Daugavas simbolisko nozīmi vienotas Latvijas valsts veidošanās un attīstības procesā.
Trešajās sarunās tika analizēti raksti, kas veido nāciju, lai parādītu ciešo Latvijas kultūras un vēstures mantojuma sasaisti ar valsti un tiesībām, kā arī starpdisciplināros ietvaros turpinātu analizēt valsts pamatos gūlušās vērtības, to būtību tagadnē un nākotnē. Ceturtajās sarunās tika runāts par Satversmē ietvertajām vispārcilvēciskajām un kristīgajām vērtībām. Tika meklēta atbilde uz jautājumu: vai Satversmē ir iekodēta pretruna.