“Es neesmu rasists, bet...” (157)

Apmēram tāds ir “argumentācijas” līmenis cilvēkiem, kas pēdējo nedēļu laikā sociālos tīklos un citos saziņas kanālos apgalvo, ka rasisma problēma Latvijā nepastāv.

Vienlaikus viņi asi nosoda ASV notiekošos nemierus un protestus, uzskatot, ka lielākā daļa protestētāju un grautiņu dalībnieku ir vienkārši noziedznieki.

Daži īpaši spilgti latvju tautas brāļi dēvē šos negantniekus pat par “teroristiem”.

Protams, es neattaisnoju tur notiekošo vardarbību, taču ir viegli dzīvot, lamājot cilvēkus okeāna otrā pusē, nemanot nopietnas problēmas pazīmes pašu mājās.

Ja cilvēks 15. trolejbusā brauc uz universitāti un pa ceļam dažas reizes izdzird “Brauc uz savu Āfriku!” - tas ir rasisms. Ja, tumšādainu cilvēku ieraugot, maza meitenīte savam tēvam pasaka “Re kur pērtiķis!” - tas jau ir ieaudzināts rasisms.

Savādi. Tiesībsarga Jura Jansona vārdiem runājot, mums esot ļoti inteliģenta sabiedrība.

Tad kāpēc mūsu vidū ir tie, kas uzskata par pieņemamu cilvēkus ar tumšu ādas krāsu saukt par “nēģeriem” vai ebrejus par “žīdiem”?

Sak, latviešu literārajā valodā tas tā esot pieņemts. Žēl, ka šie paši izglītotie un inteliģentie ļaudis neapzinās vienu ļoti svarīgu lietu: valoda ir sociāla parādība. Ir tikai loģiski pieņemt, ka tā mainās laikam līdzi. Tad kāpēc šādas pārmaiņas nav notikušas latviešu valodā? Kāpēc sabiedrībā vēl aizvien ir tik daudz aizspriedumu pret cilvēkiem ar citu ādas krāsu?

Skaidras atbildes man nav, bet dalīšos ar interesantu novērojumu.

Visiem rasistiem kopīgs ir tas, ka viņi jūtas apdraudēti. Viņu drūmajā iedomu pasaulē kāds vienmēr plāno kaut ko ķecerīgu un nelabu pret Latviju un latviešiem.

Te krievs, te bēglis, te Bils Geitss ar saviem 5G torņiem un velnišķīgo čipošanas plānu. Bet īpaši apdraudētie rasistu sugas pārstāvji tagad atklājuši pavisam jaunu draudu. Kādā skaistā jūnija dienā saujiņa aktīvu jauniešu sarīkoja protesta akciju pie Brīvības pieminekļa. Ar plakātiem rokās jaunieši deklarēja, ka rasisms ir arī Latvijas problēma.

Rezultātā viņi saņēma nicinājuma un nosodījuma pilnus komentārus. To visu pavadīja mēģinājumi uzrīdīt jauniešiem virsū policiju un Valsts drošības dienestu (VDD) par to, ka viņi it kā plānojot nemierus, kādi šobrīd ir ASV.

Varam gulēt mierīgi: sacelšanās nenotika. Taču mums visiem der atcerēties vienu lietu: vēsture rāda, ka tieši baiļu un apdraudējuma sajūtas pārņemti cilvēki pastrādā visšausminošākās lietas.